Saruna par NA stratēģiju prezidenta vēlēšanās, par valdības stabilitāti un spēkiem, kuri gribētu Laimdotas Straujumas valdību gāzt, kā arī par Austrumu partnerības izgāšanos, par EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzvedību Rīgas samita laikā, par Grieķijas krīzes iespējamo risinājumu un bēgļu kvotām.

Uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus trešās lielākās Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) vārdā, Roberts Zīle norāda uz vēl joprojām esošajiem riskiem neapdomīgi ieviešot Junkera piedāvāto investīciju projektu. Līdztekus Eiropa nedrīkst aizmirst par tās ģeopolitiskajiem pienākumiem un nedrīkst atstāt novārtā Ukrainu, tai skaitā Krimas jautājumu.

Piedaloties diskusijā “Latvijas prezidentūra ES Padomē — ko iegūsim?”, kā viens no runātājiem, R. Zīle pauda viedokli, ka gan Latvijas prezidentūras, gan arī Eiropas Savienības kopumā izaicinājums ir panākt to, lai Savienība runātu ar vienotu balsi un paustu vienotu stingru nostāju pret Krieviju.

Eiropas Savienībai ir jāveic ģeopolitiska izšķiršanās — vai nu mēs ar austrumu valstīm sadarbojamies un neļaujam tām iekļauties Putina impēriskajā daļā vai arī pieļaujam tieši pretējo. Ja šīs valstis nonāk Krievijas ietekmē, tad Eiropas Savienībai būs jārēķinās ar agresīvu Eiroāzijas savienību, kurā, protams, dominē tikai viena valsts.