Katalonija kā spogulis Eiropas līderu nevarībai un divkosībai

Šī raksta mērķis nav juridiski pētīt Katalonijas tautas neatkarības centienus, bet salīdzināt un saprast, kā šis jautājums tiek uztverts gan Latvijā, gan citur Eiropā un kādas ir politiskās konsekvences. Vai Latvijai, meklējot atšķirīgo mūsu vēsturē, būtu lepni jāsaka, ka mūsu de jure statuss okupācijas laikā nav salīdzināms ar Kataloniju un tāpēc mums kā tautai pašnoteikšanās un valstiskums pienākas, bet Katalonijai ne?

10. oktobris, 2017 / Atslēgvārdi: eiropa, katalonija / Nav komenāru »

Politiski jāpiespiež EK rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju

Ir jāatrod pieņemams risinājums, kas ļautu kataloņiem pašnoteikšanos iegūt daudz lielākā mērā. Mums nekas netraucēja veikt vēlēšanas pilnīgā okupācijas situācijā. Skaidrs, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izteikties, un jautājums par to, vai tas ir konstitucionāli vai nē, tas ir svarīgs jautājums, tomēr tas nevar būt svarīgākais. Mēs arī toreiz rīkojāmies pretēji PSRS konstitūcijai, un, ja mēs nebūtu gājuši pret likumu, tad neatkarību nebūtu atguvuši.

6. oktobris, 2017 / Atslēgvārdi: eiropas komisija, katalonija / Nav komenāru »

Vai Junkera fonds garantētu «kapu tramvaju»?

Kamēr Rīgas «saimnieki» runā par transporta jomas attīstību un naudas «paņemšanu» dažādo projektu ietvaros, neatbildēti paliek jautājumi par reālajiem ieguvumiem rīdziniekiem no šo ieceru virzīšanas un ar to saistīto aizņēmumu ietekmi uz pilsētas ilgtspējīgu attīstību. Vai tie būtu zemās grīdas tramvaji, ūdeņraža autobusi vai «urbānās infrastruktūras» attīstīšana, Rīgas «saimnieki» šos projektus un ar tiem saistītos iepirkumus pasniedz kā milzu ieguvumu pilsētniekiem un liek domāt, ka ir veiksmīgi «apguvuši» ES līdzekļus. Konstanti noklusēts savukārt tiek tas, ka lielākā daļa šīs «paņemtās» naudas ir milzīgi aizdevumi, par kuriem būs ilgi jānorēķinās un par kuriem netieši maksās ikviens rīdzinieks, tai skaitā pensionārs.

26. februāris, 2017 / Atslēgvārdi: Junkera fonds, Rīga, transports / Nav komenāru »

Superfederālista Verhofštata tālais sapnis par ‘Eiropas Tautu Savienību’

Divu ātrumu Eiropa, divu palātu likumdošana, atteikšanās no Eiropas Savienības dalībvalstu virzītiem komisāriem un rotējošās prezidentūras institūcijas, Eiropas supervalsts – šis kādam atgādinātu futūristiskas noveles scenāriju, taču tieši tas sazobē ar kārtējo Eiropas konstitucionālo līgumu labošanu ir Gija Verhofštata padomā. Pirms dažiem mēnešiem, kad šis pašiniciatīvas dokuments vēl ceļoja pa EP komisijām un kad liberāļu šefs vēl cerēja iegūt EP prezidenta amatu, šī stratēģija bija izprotama, bet ko tagad?

15. februāris, 2017 / Atslēgvārdi: eiropa / Nav komenāru »

Uzdzīve uz parāda – kapu tramvajs un citi transporta projekti rīdziniekiem

Transporta jomā Rīgai ir vērienīgi plāni: “kapu tramvaja” līnijas izbūve, jauni zemās grīdas tramvaji, ūdeņraža autobusi un trolejbusi un vēl daudz kas. Tas viss par naudu, kuras ne Rīgas pašvaldībai, ne vēl jo mazāk Rīgas satiksmei nav – viss balstās uz aizdevumiem, garantijām un ES fondu atbalsta. Tiek teikts, ka vidējais rīdzinieks būs ieguvējs (lai gan publiski dome iedzīvotāju viedokļus negrib uzklausīt). Realitātē rīdzinieki izjutīs maz prieka, bet uzņemsies lielus riskus, kamēr patiesie labuma guvēji var izrādīties pavisam citi.

18. novembris, 2016 / Atslēgvārdi: Rīga, transports / Nav komenāru »

Vai sagaida Trampa veidota multipolāra pasaules kārtība Putina režijā? Vēl pāragri šādam spriedumam.

Ja Transatlantiskais Republikāņu virziens zaudēs ietekmi, vai, ja Valsts sekretārs būs izvēlēts kā būtisks pretmets iepriekšējai ārpolitikai, tad lielvalstu spēku samēri un lomas var mainīties vēl būtiskāk, ietekmējot nu vairs ne tikai ģeopolitiku, bet arī ekonomisko kārtību Pasaulē. Taču Republikāņu partijai ir lieliska iespēja nomierināt pēcvēlēšanu sabangojumus un noturēt to ģenerālo līniju, kas tai bija raksturīga gadu desmitiem.

10. novembris, 2016 / Atslēgvārdi: Attiecības ar ASV, Attiecības ar Krieviju, NATO / Nav komenāru »

Junkera instruments viņa nākotnes ES ‘vīzijai’

Ar pašreizējo darbību Junkera “stratēģiskais” fonds ne tikai nesamazina, bet vēl vairāk pastiprina plaisu starp turīgajām un trūcīgākajām ES valstīm. Un nauda, kas tomēr atrod savu ceļu līdz Austrumeiropai, nosēžas tikai mazajos un vidējos uzņēmumos, bet ne mums vitāli svarīgajos infrastruktūras projektos. Kamēr bagātie ES reģioni vēl vairāk piesaista investīcijas un atjauno infrastruktūru, tādas valstis kā Latvija turpina būt bez dzelzceļa savienojuma ar Eiropu, atkarīga no Krievijas gāzes un ar ievērojami vājāku autoceļu sistēmu.

12. oktobris, 2016 / Atslēgvārdi: Junkera fonds / Nav komenāru »

Vai vēlme tikt pārvēlētiem ir svarīgāka par Eiropas ‘projektu’?

Vācija, nevis Grieķija ir eirozonas lielākā problēma – šādus vārdus var aizvien biežāk lasīt finanšu presē. Lai vienotā monetārā savienība tās esošajā formā varētu raiti darboties, tās dalībvalstu ekonomikām ir jābūt lielā mērā līdzsvarā. No vienas puses nedrīkst būt lieli deficīti, no otras – pārmērīgi pārpalikumi. Tomēr Vācija makroekonomiski saskaras ar būtisku nelīdzsvarotību.

21. jūnijs, 2016 / Atslēgvārdi: eirozona, Vācija / Nav komenāru »