EP komiteju nostāja ES daudzgadu budžetā pagaidām nav optimāla priekš Rail Baltica efektīvas attīstības

22. novembris, 2018

zile_ep_201810Šodien, 22.novembrī, Eiropas Parlamenta apvienoto Transporta un tūrisma, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju deputāti apstiprināja ziņojumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) turpmākajā ES daudzgadu budžeta (2021-2027) ietvarā. Minētā finanšu programma paredz ES nodokļu maksātāju naudas pārdali dalībvalstu pārrobežu transporta, enerģijas un digitālās infrastruktūras projektu līdzfinansēšanai, tostarp Baltijas valstīm nozīmīgā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai.

Attiecībā uz kohēzijas fonda finansējumu, kas tiek piesaistīts šai programmai, lai palīdzētu kohēzijas valstīm īstenot lielus infrastruktūras projektus, izmantojot lielāku ES naudas līdzfinansējuma procentu, komiteju deputāti neatbalstīja Eiropas Komisijas piedāvāto pieeju, kas paredz, ka 70% no šī kohēzijas finansējuma tērē atbilstoši piešķīrumiem dalībvalstīm (t.s. “kohēzijas aploksnes”), bet 30 % tiktu pārdalīti konkursa kārtībā neatkarīgi no valstu “aploksnēm”. Tie tiktu piesķirti tiem projektiem, kas jau ir labāk un tālāk attīstīti, kā piemēram, “Rail Baltica”.

Tā vietā, sadalot kohēzijas fonda naudu, apvienotā komiteja nolēma līdz 2022. gada beigām pilnībā pieturēties pie valstu piešķīrumiem (“aploksnēm”) un tikai no 2023. gada to finansējuma daļu, kas būs atlikusi, uz konkurences principiem sadalīt tiem projektiem kohēzijas valstīs, kas jau ir tikuši tālāk. Tad arī “Rail Baltica” varētu saņemt vairāk ES līdzfinansējuma, tomēr, ja šī pieeja tiek apstiprināta EP plenārsesijā un vēlāk sarunās ar Padomi, tad pie šāda laika grafika varētu rasties pārrāvums Rail Baltica projekta finansējuma plūsmā.

Latvijas deputāts Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas runas vīrs atbildīgajā komitejā, norāda, ka ir brīži, kad Eiropas Parlaments parāda savu īsto seju.

“Mēs daudz vietā un nevietā dzirdam Eiropas vērtību piesaukšanu, taču tad, kad runa aizvirzās līdz miljardiem, kā ir šajā gadījumā minētā CEF finanšu instrumenta nākotnes finansējuma sakarā, vērtības acīmredzami aizmirstās. Eiropa, vismaz pagaidām EP atbildīgo komiteju deputātu vairākuma veidolā, drīzāk vēlas kā suns sēdēt uz neizmantotās kohēzijas finanšu līdzekļu siena kaudzes, nekā motivēt dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigt iesāktos projektus, tādējādi pierādot ES nodokļu maksātājiem, ka viens no pamatmērķiem, proti, Eiropas savienošana kā infrastruktūras, tā ģeopolitiskajā kontekstā, ir veiksmīgi īstenojama.”

Lai arī paredzams, ka decembrī gaidāmajā EP plenārsesijas balsojumā šī ziņojuma teksts tomēr var mainīties, Zīle norāda uz dažiem jau šobrīd pozitīviem ieguvumiem.

“Šī brīža EP komiteju nostājā ir panākts atbalsts tam, ka papildu 10% ES līdzfinansējumu ir iespējams saņemt tādam pārrobežu projektam, ja tā ieviešanai ir izveidots iesaistīto dalībvalstu kopuzņēmums, līdzīgi kā “Rail Baltica” projekta gadījumā Rīgā bāzētais Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”. Tas apstiprina, ka mūsu iesāktais ceļš ir bijis pareizs un arī nākotnē tā efektīva un caurspīdīga darbība būs būtisks faktors projekta realizācijā.”

“Atzinīgi vērtēju Komisijas redzējumu, ka transporta infrastruktūra, kas pamatā veidota civilajām vajadzībām, būtu attīstāma arī kā aizsardzības nepieciešamības nodrošinoša militārās mobilitātes komponente. Ņemot vērā “Rail Baltica” dzelzceļa ģeopolitisko aspektu, tai skaitā šauro Lietuvas un Polijas Suvalku reģiona robežu, tas attiektos arī uz Baltijas valstīm. Šeit izdevās panākt kolēģu atbalstu tam, ka izstrādājot militārās mobilitātes kritērijus, Komisijai būs jāņem vērā mūsu reģiona ģeopolitiskā un drošības situācija. Turklāt arī militārajai komponentei – gan jaunas, gan jau esošas infrastruktūras pārbūvei – piemēram, “Rail Baltica” projektam, ES līdzfinansējuma daļa varēs būt līdz 85 %”.

“Sarunas gan ir tikai sākuma fāzē, un, neraugoties uz EP plenārsesijas gaitu, pārrunās ar Padomi dalībvalstīm, tai skaitā nākamajai Latvijas valdībai, ir jāietur stingra pozīcija. Turklāt ir vērts uzdot jautājumu, vai ar šī Eiropas Parlamenta sasaukuma deputātiem, kuri acīmredzami jau lēmumus pieņem priekšvēlēšanu gaisotnē, ir vērts uzsākt sarunas, vai sagaidīt jaunu EP mandātu, ar ko turpināt darbu.”

Plašāka informācija par EP likumdošanas procesu šeit.

Kārlis Būmeisters
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru