Saruna LNT par Latvijas finanšu sistēmas reputāciju

27. februāris, 2018

1. Pēdējie finanšu jomas skandāli un to rezonanse. Kā tas izskatās no malas?

Maniem Eiropas Parlamenta kolēģiem “Panamas dokumentu” komitejā nav pārsteiguma, ka Latvija ir atkal nonākusi finanšu presē uzmanības centrā. Kad komitejas ietvaros pārrunājām ar “Kontroles dienesta” (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) vadītāju Burkāna kungu situāciju “Landromāta” (“Russian Laundromat”) lietā par to, ka Latvijas bankas, īpaši Trasta banka, bija iesaistītas milzīgā Krievijas naudas atmazgāšanas shēmā. No 20 miljardiem 13 miljardi dolāru tieši bija izgājuši caur Trasta Komercbanku un dažām citām Latvijas bankām. Tāpēc nav liela pārsteiguma, ka esam pakļauti ar nerezidentu naudas apkalpošanu saistītajiem riskiem.

Ja šajā situācijā tā būtu tikai “ABLV” banka, tad problēma neizskatītos tik īpaša. Kontekstā ar korupcijas aizdomām attiecībā uz Latvijas Bankas vadītāju problēmas finanšu sistēmā izskatās daudz nopietnākas. Valstī jābūt krīzes pārvaldības centram, kam ir jāprognozē, pat ja šie divi gadījumi ir nesaistīti, kā mēs veidojam komunikāciju globālā līmenī. Šoreiz Latvijas reputācija ir skarta uz ilgāku laiku.

Nerezidentu pieprasījuma depozīti ir īstermiņa noguldījumi. Ja šādu noguldījumu īpatsvars bankā ir 80%, tad tas rāda būtiskus riskus. Līdz ar iestāšanos eirozonā šādu noguldījumu īpatsvaram bija jātiek mazinātiem. Šis ir uzdevums, kas nav ticis izpildīts.

2. Kādas ir Latvijas iespējas tagad, lai uzlabotu Latvijas banku reputāciju?

Ir būtiski jāmazina nerezidentu pieprasījuma depozītu īpatsvars. Otra būtiska lieta ir veicināt gan starptautisko, gan vietējo institūciju sadarbību, proti, starp kontroles dienestiem un banku uzraugiem. Visa tā cilvēku grupa, kas strādā ar naudas atmazgāšanu globāli, nav nemaz tik liela.

Atslēgvārdi:

Atstājiet komentāru