Ceļā uz uzlabotu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu Eiropai stratēģiski nozīmīgās jomās

26. janvāris, 2018

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Nacionālā apvienība) šodien EP Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā aizstāvējis deputāta vadīto atzinumu, kas saistīts ar Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu jaunas regulas veidā izveidot satvaru, lai dalībvalstis un Komisija varētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) Eiropas Savienībā (ES) stratēģiski nozīmīgās jomās, kas var ietekmēt dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību. Līdzīga veida novērtējumi pastāv gan ASV, gan daļēji 12 ES dalībvalstīs tomēr daudz vienkāršotākā formātā, norāda Zīle.

Deputāta vairākās iniciatīvās ietilpst trešo valstu ieguldījumu definīcijas paplašināšana, norādot, ka dalībvalstis, kurās ir tikušas īstenotas t.s. uzturēšanās atļauju un zelta vīzu programmas, saskaras ar ievērojamām grūtībām saņemt informāciju par naturalizēto ārvalstu investoru saistītās naudas patieso izcelsmi. Dalībvalstis, ierosināto kontaktpunktu ietvarā sadarbojoties ar EK, varētu iegūt informāciju par ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm.

“Nav noslēpums, ka Komisijas sākotnējais projekta piedāvājums tika veidots reaģējot uz Ķīnas interesēm investēt vairākās ES valstīs stratēģiskas nozīmes jomās, tostarp saistībā ar Ķīnas t.s. 16+1 iniciatīvu.” Vienlaikus Zīle pamatoja, ka draudus drošībai un sabiedriskajai kārtībai ES var radīt arī Krievijas un citu valstu investīcijas.

“Kā tas ir novērojams arī Latvijā, bieži vien galīgais ieguldītājs vispār nav zināms vai slēpjas aiz neskaidrām daudzslāņu struktūrām. Šajā sakarā attiecīgajām dalībvalstīm ir vajadzīgi līdzekļi, lai atrastu informāciju par galīgajiem ieguldītājiem un ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm.”

Saistībā ar  Eiropā attīstošos viltus ziņu propagandas fonu Zīles atzinuma priekšlikumos ietilpst arī aicinājums plašsaziņas līdzekļus pievienot to faktoru sarakstam, kuru dēļ ieguldījumi varētu tikt pastiprināti izvērtēti, balstoties uz sabiedrības kārtības un drošības principiem.

“Arī mediju jomā valstis, kuras, piemēram, tiek pakļautas ES sankcijām, pārkāpj tiesiskumu, vai tās, kas acīmredzami iejaucas mediju sfērā – ārējās investīcijas no šīm valstīm būtu jāspēj kontrolēt pastiprināti.”

“Vienlaikus, rūpējoties par to, lai ES arī turpmāk būtu investīcijām labvēlīga, šāda veida kontrolēm būtu jābūt pienācīgi argumentētām. Tādēļ priekšlikumos piedāvāju, ka pārredzamiem tiešiem ieguldījumiem, kuri skaidri paredzēti drošības un aizsardzības nolūkiem, kuru izcelsme ir NATO dalībvalstīs un kurus atbalsta vai finansē valsts, stingrāku izvērtēšanu nevajadzētu piemērot.”

“Negribētos ticēt, ka kādas ārpus ES, tomēr NATO esošas dalībvalsts investīcijas drošības un aizsardzības jomā varētu kaitēt Eiropas drošībai. Tieši pretēji – tas tikai palielinātu ģeopolitisko sabalansētību konkrētajā ES reģionā, tādējādi sekmējot visas ES drošību.

Ārējo tiešo investīciju caurlūkošanas sistēma pēc deputāta domām nedrīkstētu reducēties līdz tam, ka tā kļūtu par instrumentu, kā lielākās ES valstis varētu negatīvi ietekmēt šādas investīcijas mazākās ES dalībvalstīs.

“Mums jābūt piesardzīgiem pret dažu dalībvalstu mēģinājumiem centralizēt, piemēram, Ķīnas investīciju ceļus ES. Nesenā vizītē Ķīnā Francijas prezidents minēja, ka Francija kļūs par jaunajām durvīm, “entry point”, Ķīnas investīcijām ES. Šāda pieeja nav Latvijas interesēs.

“Neapšaubāmi Latvijai ārējās investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, darba vietas, labklājību, lai varētu turpināt pietuvoties ES vidējam dzīves līmenim. Taču vienlaikus mums jābūt vērīgiem un pārliecinātiem, ka šāda veida investīcijas slēpti nenes riskus, kas varētu ietekmēt mūsu drošību. Uzskatu, ka pareiza un pilnvērtīga sistēma ļaus atdalīt pelavas no graudiem.

Atslēgvārdi:

Atstājiet komentāru