Politiski jāpiespiež EK rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju

6. oktobris, 2017
Eiropas Savienības (ES) institūcijām ir jāreaģē uz notikumiem Katalonijā un politiski jāpiespiež Eiropas Komisija (EK) kaut kādā veidā rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju un atrast pieņemamu risinājumu, kas ļautu kataloņiem pašnoteikšanos iegūt daudz lielākā veidā, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Eiroparlamentārietis uzskata, ka Žana Kloda Junkera vadītā EK parādījusi «absolūtu despozīciju un bezzobainību» attiecībā uz notikumiem Katalonijā svētdien notikušā referenduma laikā. «Ja līdzīgos un daudz maigākos gadījumos Polijā vai Ungārijā parādās pirksta kratīšana un 7.panta piesaukšana un iedarbināšana, tad attiecībā uz šiem notikumiem, kur bija acīmredzams Eiropas vērtību pārkāpums, bija absolūta despozīcija,» ir pārliecināts deputāts, kurš jau agrāk daudzkārt kritizējis Junkeru.
Politiķis vērsa uzmanību, ka rīt EP notiks šī jautājuma izskatīšana, kurā uzstāsies EP politisko frakciju vadītāji, un, kaut gan debates nav plānotas garas, vismaz ir skaidrs, ka par šo problēmu tiks runāts. Zīle skaidroja, ka no EK puses, kurai ir pilnvaras saskaņā ar līgumiem, kuru pamatā dalībvalstīm būtu jāievēro, piemēram, vērtībām atbilstoša kārtība, cilvēktiesības un tamlīdzīgi principi, bija nepieciešama rīcība. Viņš pauda cerību, ka rīt frakciju vadītāji debatēs paudīs tieši šādu nostāju. «Junkers vienmēr saka, ka šī EK ir politiska komisija. Lai tad Junkers rīkojas un aizsargā Eiropas pilsoņu vērtības, tajā skaitā arī Katalonijas,» teica Zīle.
EP deputāts uzskata, ka Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir diezgan gļēva. Viņš norādīja, ka, piemēram, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels atļāvies paust daudz stingrāku pozīciju un to jau izdarījis svētdien, tikmēr no mūsu augstāko amatpersonu puses «nav kustības». Viņaprāt, iespējamie spriedumi, ka pret Latviju varētu vērsties līdzīgi, rīkojot referendumu Latgalē, neiztur kritiku, jo situācija Katalonijā vairāk atgādinot to, kādā Latvija atradās 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā.
«Mums nekas netraucēja veikt vēlēšanas pilnīgā okupācijas situācijā. Skaidrs, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izteikties, un jautājums par to, vai tas ir konstitucionāli vai nē, tas ir svarīgs jautājums, tomēr tas nevar būt svarīgākais. Pretējā gadījumā mēs tad toreiz rīkojāmies pretēji PSRS konstitūcijai. Mēs atceramies, kāda toreiz bija Rietumvalstu noskaņa – «nekaitiniet PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, tikai paprasiet lielāku autonomiju«. Ja mēs nebūtu gājuši pret likumu, tad neatkarību nebūtu atguvuši,» ir pārliecināts Zīle.

katalonija-spanija-ek-sarunasLETA, 03.10.2017

Eiropas Savienības (ES) institūcijām ir jāreaģē uz notikumiem Katalonijā un politiski jāpiespiež Eiropas Komisija (EK) kaut kādā veidā rast risinājumu sarunām starp Madridi un Kataloniju un atrast pieņemamu risinājumu, kas ļautu kataloņiem pašnoteikšanos iegūt daudz lielākā veidā, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Eiroparlamentārietis uzskata, ka Žana Kloda Junkera vadītā EK parādījusi «absolūtu despozīciju un bezzobainību» attiecībā uz notikumiem Katalonijā svētdien notikušā referenduma laikā. «Ja līdzīgos un daudz maigākos gadījumos Polijā vai Ungārijā parādās pirksta kratīšana un 7.panta piesaukšana un iedarbināšana, tad attiecībā uz šiem notikumiem, kur bija acīmredzams Eiropas vērtību pārkāpums, bija absolūta despozīcija,» ir pārliecināts deputāts, kurš jau agrāk daudzkārt kritizējis Junkeru.

Politiķis vērsa uzmanību, ka rīt EP notiks šī jautājuma izskatīšana, kurā uzstāsies EP politisko frakciju vadītāji, un, kaut gan debates nav plānotas garas, vismaz ir skaidrs, ka par šo problēmu tiks runāts. Zīle skaidroja, ka no EK puses, kurai ir pilnvaras saskaņā ar līgumiem, kuru pamatā dalībvalstīm būtu jāievēro, piemēram, vērtībām atbilstoša kārtība, cilvēktiesības un tamlīdzīgi principi, bija nepieciešama rīcība. Viņš pauda cerību, ka rīt frakciju vadītāji debatēs paudīs tieši šādu nostāju. «Junkers vienmēr saka, ka šī EK ir politiska komisija. Lai tad Junkers rīkojas un aizsargā Eiropas pilsoņu vērtības, tajā skaitā arī Katalonijas,» teica Zīle.

EP deputāts uzskata, ka Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir diezgan gļēva. Viņš norādīja, ka, piemēram, Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels atļāvies paust daudz stingrāku pozīciju un to jau izdarījis svētdien, tikmēr no mūsu augstāko amatpersonu puses «nav kustības». Viņaprāt, iespējamie spriedumi, ka pret Latviju varētu vērsties līdzīgi, rīkojot referendumu Latgalē, neiztur kritiku, jo situācija Katalonijā vairāk atgādinot to, kādā Latvija atradās 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā.

«Mums nekas netraucēja veikt vēlēšanas pilnīgā okupācijas situācijā. Skaidrs, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izteikties, un jautājums par to, vai tas ir konstitucionāli vai nē, tas ir svarīgs jautājums, tomēr tas nevar būt svarīgākais. Pretējā gadījumā mēs tad toreiz rīkojāmies pretēji PSRS konstitūcijai. Mēs atceramies, kāda toreiz bija Rietumvalstu noskaņa – «nekaitiniet PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu, tikai paprasiet lielāku autonomiju«. Ja mēs nebūtu gājuši pret likumu, tad neatkarību nebūtu atguvuši,» ir pārliecināts Zīle.

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru