Roberts Zīle EP prezidentu konferencē Tallinā norāda uz riskiem ceļā uz vairāku ātrumu Eiropu, aizsardzības savienību un atgādina par Rail Baltica

31. maijs, 2017
zile-ep-konference-tallina-20170530

EP Prezidentu konferencē Tallinā

Tuvojoties Igaunijas prezidentūrai ES padomē, šonedēļ Tallinā noslēdzās Eiropas Parlamenta (EP) Prezidentu konference, kuru veido EP prezidents un politisko grupu priekšsēdētāji. Roberts Zīle (NA, ECR) pārstāvēja trešo lielāko EP frakciju – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (ECR).

Deputāts atzinīgi vērtēja Igaunijas centienus prezidentūras laikā iekļaut atvērtā tirgus principus un attīstīt vienoto digitālo tirgu, to pamatojot, ka: “Igaunija jau  deviņdesmitajos gados bijis atvērtas tirdzniecības politikas piemērs, īstenojot tam laikam pat tik neordināru politiku, kā, piemēram, atteikties no lauksaimniecības produktu importa tarifiem.”

Vienlaikus Igaunijas prezidentūras mērķu diskusijā saistībā ar virzību uz tā saukto arvien ciešāku savienību Zīle norādīja, ka saredz būtiskus riskus vairāku ātrumu Eiropas veidošanā.

Lai arī sākotnēji liekas, ka  tā sauktā daudzu ātrumu Eiropa balstītos uz visumā demokrātisku atvērto durvju principu, Zīle norāda, ka Eiropas Komisijas (EK) padziļināta priekšlikuma analīze liecina par pretējo, proti, sagaidāma tāda kā pakešu principa veidošana.

“Neizskatās, ka šī ES ciešākas sadarbības virzība tiek saprasta kā tikai atsevišķu politiku saskaņošana, kas Lisabonas līgumā jau ir atrunāta, kā piemēram, finanšu darījuma nodoklis, no kura, starp citu, Igaunija jau izstājās. Drīzāk tā var tikt izveidota kā kopīga sociālās politikas, nodokļu reformu un migrācijas pakete, kas tādā izpratnē lielākajai daļai jauno ES dalībvalstu sabiedrībām un nodokļu maksātājiem nebūs paceļama, lai arī durvis būtu teorētiski vaļā.”

Deputāts arī uzvēra,  ka ir grūti runāt par ciešāku Eiropu un savstarpēju pilsoņu tuvināšanu, ja “bieži vien tik izmantota politiski virzīta motivācija ietekmēt atsevišķu dalībvalstu demokrātiski ievēlētas valdības”. “Tas nepadara Eiropu tuvāku, bet pretēji aizvaino pilsoņus. Pareizāk būtu izvelēties to ES attīstības scenāriju, kas ļautu Eiropai darīt mazāk, bet labāk,” norada Zīle.

Prezidentu konferencē tika iztirzāta ari ES drošības stratēģija. Roberts Zīle, diskutējot par Eiropas aizsardzības drošības savienību, norādīja, ka vidējā termiņā virzība uz to  var radīt drošības riskus.

“Lai kāda būtu ES līderu retorika pēc NATO samita, ASV nodrošina teju trīs ceturtdaļas no NATO budžeta. Nav jābūt militāram ekspertam, lai saprastu, ka šāds resursu novirzījums militārajai rūpniecībai rada arī tās ievērojamu tehnoloģiskās attīstības pārākumu, kuras augļus šobrīd ES arī var izmantot. Brīdī, kad izvēlēsimies norobežoties no ASV un caur Junkera kārtējo plānu, iekšējiem iepirkumiem un citām metodēm sāksim iepirkt tikai ES valstu militārās industrijas ražotos produktus, tas var radīt vidējā termiņā drošības riskus, kamēr centīsimies ASV panākt. Šie gadi valstīm, kas, piemēram, robežojas ar ģeopolitiski citādi noskaņoto Krieviju, var arī būt  īpaši izšķirīgi.”

Nobeigumā  Roberts Zīle aicināja svarīgo prezidentūras uzdevumu laikā cita starpā neaizmirst par tādiem darbiem, kas Igaunijas valdībai būtu jārisina saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa projekta attīstību.

Atslēgvārdi: , , ,

Atstājiet komentāru