Nepieciešama valdības programma, lai pabeigtu nozīmīgo veloceliņu izveidi

3. septembris, 2016

30. un 31.augustā Liepājā notika starptautisks seminārs par veloinfrastruktūras un piekrastes velomaršruta “EiroVelo 13″ attīstību Latvijā. “Iron Curtain Trail” jeb “Dzelzs priekškara” velomaršruts šķērso 20 Eiropas valstis 10 400 kilometru garumā. Latvijā tas ir 562 km garš. Maršruts ir pietuvināts bijušajai Varšavas pakta valstu robežai, kuru no pārējās Eiropas nodalīja dzeloņdrāts žogi, betona sienas un citi šķēršļi. Maršruts ir īpaši pievilcīgs velotūristiem, kuriem svarīgs kādreiz sadalītās Eiropas liktenis. “Dzelzs priekškara” maršruta idejas autors ir vācietis Mihaels Krāmers, kurš kopā ar Robertu Zīli strādā Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā. Mihaels Krāmers šādos maršrutos saredz ne tikai kulturāli-vēsturisko vērtību, bet arī ekonomisko:

Šveicē ir veikts pētījums, kas parāda – velotūrists dienā iztērē 35 eiro, pat neskaitot naktsmītnes, kamēr autobraucējs – tikai desmit.

Turpinot par veloinfrastruktūras ekonomisko nozīmi, Roberts Zīle norāda, ka velotūrisms atšķirībā no klasiskā tūrisma ienākumus nes ne tikai vienai konkrētai vietai, bet sadala tos plašāk, vairāk līdzekļu atnesot tieši mazajiem uzņēmumiem. Attīstoties velotūrismam, nauda paliek kempingos, viesu mājās un citās tūristus interesējošās vietās. Ienākumi šajās vietās aizvien pieaug. Semināra prezentācijās tika minēti piemēri no Īrijas. Investējot velotūrismā 6 miljonus eiro, īri ik gadu no tā iegūst vairāk nekā 7 miljonus. Īru gadījumā ir iznācis, ka vienā gadā investīcijas atpelnītas par vairāk nekā 100 procentiem. Roberts Zīle gan atzīst, ka šāds scenārijs ir drīzāk rets izņēmums, tomēr tas skaidri parāda velotūrisma potenciālu un to, cik ļoti svarīgi ir sakārtot veloinfrastruktūru Baltijas jūras piekrastē, kur iet “EiroVelo 13″.

Latvijas rietumu piekrastē pagaidām ir attīstīti tikai daži veloinfrastruktūras posmi. Liepājā, piemēram, ir veiksmīgs posms, Rucavā – ne tik veiksmīgs. No teju 600 km garā posma Latvijas teritorijā riteņbraucēju vajadzībām neatbilstoši ir aptuveni 140 km.

Liepājā veloinfrastruktūra attīstās ātri, bet citās apkārtnes pašvaldībās iespējas ir mazākas. Viens no šī gada un semināra mērķiem ir rast risinājumu, lai velotūrists tiktu tālāk par Liepāju gan Palangas, gan Grobiņas virzienā. Cik cerīga situācija veloceliņu izbūves jomā ir tuvākajā nākotnē, atkarīgs no tā, ko domā Latvijas puse. Protams, vienmēr gribas vairāk un labāk, bet mazajām pašvaldībām situācija ir sarežģīta, jo tām, lai iegūtu valsts budžeta līdzekļus, naudas līdzfinansējumam nav. Roberts Zīle uzsver valdības programmas nepieciešamību, kas ļautu mazajām pašvaldībām pabeigt veloceliņu izveidi ar simbolisku līdzfinansējumu.

Turpinot, problēmas ir arī ar privātajām zemēm, līdzīgi kā ceļu un dzelzceļu būvē, bet tās ir risināmas. Ir jāved sarunas. Ja vietējie zemes īpašnieki saprastu, ka tas varētu nest arī viņiem kaut nelielu labumu – uztaisīt kempingu vai kādu ēdināšanas vietu, viņi visticamāk, piekristu. Un tieši sarunās rodams šis kompromiss. Tas, vai ieguvēji no “EiroVelo 13” būs arī kurzemnieki, atkarīgs no tā, cik nopietni šīs puses iedzīvotāji uztvers velotūrismu.

***

30. un 31.augustā Liepājā notika Vidzemes Tūrisma asociācijas sadarbībā ar Eiropas Riteņbraucēju Federāciju un Liepājas pilsētas domi rīkots starptautisks seminārs par veloinfrastruktūras un piekrastes velomaršruta “EiroVelo 13″ attīstību Latvijā.

Seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta Transporta un Tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Eiropas Riteņbraucēju Federācijas vadība, Valsts un pašvaldību pārstāvji, kā arī ES projekta “EiroVelo 13″ partneri no Ungārijas, Beļģijas, Polijas, Austrijas, Čehijas, Slovākijas un arī Latvijas.

Dalībnieki diskutēja par veloinfrastruktūras un piekrastes velomaršruta attīstību Latvijā, tostarp Liepājas apkaimē. Mihaels Krāmers prezentēja savu jaunāko velotūrisma ceļvedi “No Rīgas līdz Lībekai”. Šobrīd tas ir vācu valodā, bet dažu mēnešu laikā taps arī izdevums angliski.

Avoti

Roberts Zīle: Veloinfrastruktūras sakārtošana būtu ekonomiskās attīstības dzinulis (liepajniekiem.lv)

Spriež par velomaršruta “EiroVelo 13″ attīstību (liepajniekiem.lv)

“Dzelzs priekškara” maršruts – vēl pilnībā neizmantota iespēja piesaistīt tūristus (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra)

«Dzelzs priekškara» velomaršruta autors mudina Latviju sakārtot veloceļus (lsm.lv)

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru