Pašlaik sarunās panāktie rezultāti ir labs iemesls Lielbritānijai palikt ES

4. februāris, 2016
cameron-tusk-flickr-number10-2015

Foto: flickr.com; Number 10; Prime Minister David Cameron meets with Donald Tusk

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju provizoriskā nostāja attiecībās ar Lielbritāniju ir labs iemesls britiem palikt ES, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Politiķis norādīja, ka jau sākotnēji kopš Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona pieprasījumu vēstules nosūtīšanas Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam pirms nepilniem trim mēnešiem Eiropas likumdevēju institūciju kuluāros būtiskākie iebildumi bija tieši pret vēlmi Lielbritānijai ierobežot ES pilsoņu darbaspēka imigrāciju, aģentūru LETA informēja viņa pārstāvis Kārlis Būmeisters. Zīle arī uzskata, ka tas, lai arī radot arvien lielāku spiedienu uz Lielbritānijas sociālo budžetu, vienlaikus būtu pretrunā ar virkni brīvās pārvietošanās pamatnostādņu.

“Taču līdzīgi EP gaiteņos arī klejoja runas, ka Kemerons būtu gatavs mazināt prasības attiecībā uz šo konfrontējošo jautājumu, ja citi pieprasījumi tiktu apmierināti. Šobrīd pēc tā arī izskatās, taču šis ir tikai sākums pārrunām. Kamēr nav vienošanās par visu, tikmēr nav vienošanās par neko,” viņš piebilda.

Deputāts gan norāda, ka zināma pretimnākšana no Padomes puses migrācijas ierobežošanas jautājumā ir notikusi. Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ietver arī aizliegumu dalībvalstīm to diskriminēt, piemēram, regulējot darba algu apmēru vai sociālās garantijas, balstoties uz pilsonību.

Taču, ja izveidojusies situācija nopietni apdraud ilgtspējīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu, darba ņēmēju pārvietošanās brīvība var tikt ierobežota, ieviešot tā saukto aizsardzības mehānismu, lai sasniegtu tā leģitīmo mērķi, reizē neapdraudot brīvas pārvietošanās pamatvērtības, uzskata Zīle.

“Domāju, ka Padomes redzējums, piemēram, piedāvājot stingrāk regulēt fiktīvās laulības, kas nereti var novest pie uzturēšanās atļauju un sociālo garantiju sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas, ir samērīgs. Paredzu, ka ilgtermiņā tas pat var stiprināt ES pilsoņu brīvas pārvietošanās sistēmu un tās patiesās vērtības,” viņš sacīja, norādot, ka par citiem regulējumiem britiem svarīgajā sociālajā sfērā sarunas tikai vēl priekšā.

“Attiecībā uz britu suverenitātes stiprināšanu svarīga loma būs Francijas nostājai, kura nekad nav slēpusi iebildumus pret citu valstu iespējām bremzēt tālāku Eiropas federalizāciju,” piebilda Zīle.

Jau ziņots, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska nule kā Londonai piedāvātie priekšlikumi reformu jautājumā, lai paturētu Lielbritāniju ES un izvairītos no tā dēvētā Brexit’a, ir “diezgan labi” kā Apvienotajai Karalistei, tā arī pārējām ES dalībvalstīm, trešdien sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

“Ierosinātais noregulējums ir diezgan labs Apvienotajai Karalistei un diezgan labs pārējām 27 dalībvalstīm,” Strasbūrā uzrunājot EP deputātus, sacīja Junkers. “Tas ir arī diezgan labs arī Eiropas Parlamentam.”

EK atbalsta priekšlikumus, ar kuriem otrdien nāca klajā Tusks, jo EK šajā lietā cieši sadarbojusies ar Tusku, norādīja Junkers.

Tuska priekšlikumi ietver četru gadu “rezerves bremzes” sociālajiem pabalstiem imigrantiem no citām ES valstīm, aizsardzību tām valstīm, kas neizmanto eiro valūtu, un “sarkanās kartītes” sistēmu, kas nacionālajiem parlamentiem piešķirs lielākas pilnvaras.

Tuska priekšlikumi ir starta šāviens divu nedēļu intensīvām sarunām, lai vēl šomēnes ES samitā, kuru arī vadīs Tusks, panāktu vienošanos.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons sacīja, ka Tuska plānā manāms “reāls progress”, un tā dēļ ticamāka kļuvusi iespēja, ka viņš pirms jūnijā gaidāmā referenduma varētu aģitēt par Lielbritānijas palikšanu ES.

Atslēgvārdi:

Atstājiet komentāru