Kritika Ulda Auguļa pieejai «Rail Baltica» projektam

24. februāris, 2016

Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam «Rail Baltica» nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Trešdien, 24. februārī, Briselē Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, reaģējot uz jaunievēlētā satiksmes ministra Ulda Auguļa šaubām par dzelzceļa projekta Rail Baltica lietderību, atzina, ka tas nav pārsteigums.

“Diemžēl jaunā satiksmes ministra pieeja šim Latvijai ģeopolitiski tik būtiskajam projektam nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, drīzāk prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu. Tikai šoreiz vismaz ir attaisnojums, ka ar Rail Baltica izdevies iztīrīt Eiropas Savienības fondus šim projektam.”

Zīle papildus norāda, ka izskatot jaunās valdības deklarācijas projektu jau samērā lielā gatavības stadijā, Rail Baltica projektam nebija atradusies vieta blakus dažādām prioritātēm Austrumu – Rietumu tranzītceļu vidū. Nācies aicināt tomēr iekļaut Baltijas valstu svarīgāko un lielāko infrastruktūras objektu deklarācijā. Turklāt, ja Rail Baltica būtiski nepavirzīsies realizācijā Kučinska valdības laikā, tad iegūt pamatojumu saņemt būtisku ES finansējumu tā pabeigšanai nākamajā ES finanšu perspektīvā būs grūti, brīdina Zīle.

rail baltica

“Kā redzams pievienotajā attēlā, 2010. gada Auguļa ideja par ātrvilcienu uz Maskavu un Rail Baltica neesamība lieliski saskanēja ar nu jau bijušā Krievijas Dzelzceļa vadītāja prezentāciju Eiropas Parlamentā par sadarbību ar ES transporta tīklu attīstībā”.

“Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā,” pauda Zīle.
Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots “Krievijas dzelzceļa” priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. “Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas,” skaidroja Zīle.
Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.
“Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai,” sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu “ienesīgumu” vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām “Latvijas Dzelzceļš” “piedotē”.

“Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā,” pauda Zīle.

Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots “Krievijas dzelzceļa” priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. “Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas,” skaidroja Zīle.

Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.

“Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai,” sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu “ienesīgumu” vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām Latvijas Dzelzceļš “piedotē”.

Atgriežoties pie Rail Baltica, Roberts Zīle vēlreiz uzsver nozīmīgā projekta ieguvumus, kas sliecas arī tālāk par ģeopolitiskās drošības interesēm. Balstoties uz Ernst & Young analīzi, pat pirms dzelzceļa projekta pabeigšanas ieguvumi no būvniecības procesa vien Latvijas budžetā papildus radītu aptuveni 25 miljonus eiro ieņēmumus IIN veidā:

“Daudzi tūkstoši jaunu darbavietu, to skaitā reģionos, labāka piekļuve īpašumiem caur jauniem pievedceļiem, labāka elektroapgāde, veloceliņi, vides ietekmes un autoceļu noslogojuma mazinājums, neskaitot primāros šī dzelzceļa projekta ieguvumus. Aicinu sabiedrību iepazīties ar 22. februārī publicēto “RB Rail” valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas interviju, kuras profesionālajai darbībai cer sagaidīt arī pilnu satiksmes ministra atbalstu”.

Atslēgvārdi:

Atstājiet komentāru