Dzelzceļa sliežu platuma izvēle ir politiska izšķiršanās

3. jūlijs, 2015

zile-4dzpak-20150703Rīga, 2015. gada 3. jūlijs.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš ir Eiropas Konservatīvo un Reformistu (ECR) grupas koordinators Transporta un Tūrisma (TRAN) komitejā Eiropas Parlamentā un ziņotājs par Eiropas Dzelzceļa aģentūras regulu, šodien Rīgā piedalījās diskusijā par ceturtās dzelzceļa tiesību paketes virzību pēc Latvijas Prezidentūras beigām.

“Baltijas valstis atrodas specifiskā situācijā – tās ir atdalītas no ES platuma [1435 mm] dzelzceļa tīkla un ir plašā tā sauktā Krievijas [1520 mm] sliežu platuma dzelzceļa tīkla sastāvdaļa,” uzsver R. Zīle. “Gan Latvijai un Baltijas valstīm, gan Krievijai sliežu platuma izvēle — un attiecīgā sliežu platuma lobēšana — ir ģeopolitisks solis.”

“Bet pat t.s. austrumu dzelzceļa tirgū mēs neesam tik labi integrēti,” norāda R. Zīle. “Kad Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izlēma ar vilcienu apmeklēt Latviju, izrādījās, ka arī starp divām valstīm — Igauniju un Latviju — pastāv loģistiskas problēmas un ceļš prezidentam nemaz neizrādījās tik gluds kā cerēts.”

Eiropas Parlaments un ES Padome nesen panāca vienošanos par ceturtās dzelzceļa paketes t.s. Tehnisko pīlāru. Šajā sakarā R. Zīle jau iepriekš ir teicis: “Izdevās panākt, ka mūsu dzelzceļa uzņēmumiem nebūs jādodas uz Eiropas Dzelzceļa aģentūru pēc vagonu un lokomotīvju autorizācijas un drošības sertifikācijas, bet to joprojām varēs izdarīt Baltijas valstu drošības iestādēs.”

Tādējādi vietējo iestāžu resursi un kompetence netiks atdota ES aģentūrai Francijā, bet tai vietā Baltijas valstīm tiks dota iespēja pakāpeniski iekļauties ES dzelzceļa pārvadājumu tirgū, atjaunojot pārvadājumus starp Tallinu, Rīgu un Viļņu. Lai tas notiktu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības institūcijām būs jāvienojas, lai vienā valstī izdota autorizācija vai sertifikācija būtu derīga arī abās pārējās Baltijas valstīs, skaidro R. Zīle.

Ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē ietilpst divas ES regulas un četras ES direktīvas, kuru mērķis ir likvidēt tehniskos, administratīvos un konkurenci ierobežojošos šķēršļus ES dzelzceļa satiksmei.

Diskusijā par ceturtās dzelzceļa tiesību paketes virzību pēc Latvijas Prezidentūras beigām kopā ar R. Zīli piedalījās arī Satiksmes ministrijas, “Latvijas Dzelzceļa”, “Lietuvos Geležinkeliai”, tranzītbiznesa nozares asociāciju un citu interešu grupu pārstāvji.

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru