Migrantu uzņemšanas kvotas starp ES dalībvalstīm var radīt politiskus riskus Latvijai un Baltijai

4. maijs, 2015
OCHA Field

United Nations Photo (flickr, CC BY-NC-ND 2.0)

Strasbūra, 2015. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlaments šodien balsoja par rezolūciju, kurā, cita starpā, tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. R. Zīles pārstāvētā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR) nepievienojās šai rezolūcijai un balsoja pret to, jo grupa neatbalsta obligātu solidaritātes saistību uzlikšanu dalībvalstīm. Tā vietā ECR grupa ir par esošās migrācijas kārtības labāku īstenošanu, tai skaitā rodot papildu resursus aģentūras Frontex stiprināšanai.

Gala balsojumā par rezolūciju nobalsoja 449 Eiropas Parlamenta deputāti, 130 balsojot pret un 93 atturoties. Pantus par kvotām kopumā atbalstīja 450 deputāti. Pretēji Eiropas Tautas partijas (EPP), Sociālistu (S&D), Liberāļu (ALDE) un Zaļo (Verts/ALE) grupām, kas parakstīja rezolūciju un tādējādi atbalstīja kvotu ieviešanas sistēmu, ECR grupa to neparakstīja, jo uzskata, ka uzmanība ir jāvērš uz valstu brīvprātīgas sadarbības veicināšanu.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā Apvienība, ECR), norāda uz riskiem, ar ko var saskarties Latvija, pakļaujoties šāda veida kvotu sistēmai.

“Ņemot vērā mums labi zināmo un jūtamo Kremļa propagandu, Krievijai būs ļoti izdevīgi norādīt, ka, lūk, jums bija problēmas ar jūsu pašu krieviem, bet tagad Eiropas Savienība jums uzspiedīs saņemt afrikāņus,” tā R. Zīle.

Deputāts uzskata, ka Krievijā ir zināma sabiedriskā doma par jūtīgiem imigrācijas jautājumiem Baltijas valstīs un citās bijušās Padomju bloka valstīs, kā to Kremlis jau bija pētījis Krimā.

“Ņemot vērā šos apstākļus, vēstījums no Krievijas puses būs aptuveni šāds: ‘Jūs iestājāties nepareizā Savienībā, valdība ir vāja un tā nespēj jūs pasargāt no jums svešiem bēgļu plūdiem’. Šādas darbības var noniecināt pilsoņu ticību savai valstij un sašūpot instinktus, kas var atspoguļoties pat rasismā,” uzskata R. Zīle.

R. Zīle šaubās, vai imigrantu uzņemšanas kvotas starp visām ES dalībvalstīm spēs ietekmēt problēmas būtību. Deputāts redz vairāku ES lielo valstu politiķu vēlmi sasteigtā veidā risināt daudz sarežģītāko problēmu, ieviešot kvotu sistēmu starp ES dalībvalstīm. Tādējādi tiek nomierināts savs vēlētājs, neuzkraujot uz sabiedrības pleciem visu imigrantu nastu. Turklāt imigrantu jautājums Francijā, Vācijā un Lielbritānijā ir kļuvis par vienu no stūrakmeņiem cīņā par varu, uz ko aizvien asāk reaģē arī sabiedrība.

“Eiropas Savienībā migrācijas politika ir apzināti atstāta dalībvalstu kompetencē. Divpusējie līgumi starp bēgļu valsti un to potenciālo saņēmējvalsti, kas sevī ietver stingrāku robežkontroli, kā arī finansiālo palīdzību, Eiropas nesenajā vēsturē jau vairākkārt ir pierādījuši savu efektivitāti. Kā piemēru var minēt Itālijas, Tunisijas un Lībijas vienošanos, kas iepriekš bēgļu plūsmu ir veiksmīgi ierobežojusi,” tā R. Zīle.

“Nav tā, ka lielākā daļa ES nelegālo imigrantu nav ieradušies laivās; nav tā, ka šo nelegālo bēgļu kontrabandas pārvadājumus nav bijis iespējams apturēt — tā laikā no 2008. gada līdz 2011. gadam šo ‘biznesu’ bija izdevies praktiski izskaust,” uzskata R. Zīle. “Bēgļu statuss no karadarbības zonām netiek atdalīts no ekonomiskiem migrantiem; netiek arī ņemts vērā, ka konkrētas Āfrikas un Āzijas valstu bēgļu kopienas vēlas nonākt Eiropā tajās valstīs, kur jau ir izveidojusies šāda kopiena. Turklāt nav atbildes uz to, kā mainīsies Šengenas zonas brīvās cilvēku kustības režīms, ja tiks ieviestas šādas kvotas,” tā R. Zīle.

Deputāts norāda arī uz nepieciešamību Latvijai būt konsekventai migrantu jautājumā.

“Mums jāparaugās arī pašiem uz sevi. Šobrīd izskatās, ka ārvalstniekus sijājam pēc maka biezuma. Kamēr esam pārdevuši tūkstošiem uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem, daudzi no kuriem ir apšaubāmas izcelsmes, saistībā ar bēgļa statusa piešķiršanu bilde ir pavisam cita,” tā R. Zīle.

“Tā pagājušajā gadā, pēc [Pilsonības un] migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā patvērumu meklēja 364 ārvalstnieki un piektdaļa [75 cilvēki] bija no Ukrainas. Bet tikai trim personām tika piešķirts bēgļa status un, cik zināms, neviens nebija Ukrainas pilsonis. Mums vispirms būtu jāsolidarizējas ar Ukrainu un tās pilsoņiem.” secina R. Zīle.

Tāpat deputāts vērš uzmanību uz to, ka sabiedrībā imigranta tēls bieži vien netiek pilnvērtīgi izprasts.

“Sabiedrības un politiķu vidū no Āfrikas ceļojošā imigranta profils nereti tiek neprecīzi veidots. Bieži vien mēs šo situāciju ilustrējam kā nabadzīgu trešo valstu pilsoņu neapturamus plūdus uz Eiropas valstīm labākas dzīves meklējumos. Realitātē vidusmēra imigrants no Āfrikas nebūt nav nabadzīgākais; bieži vien viņš ir relatīvi pārticis un ar labu izglītības līmeni. Jāsaprot, ka 2000 dolāri biļetei uz imigrantu kuģa vien ir Āfrikas iedzīvotāja gada budžets. Turklāt, kā novērojams, uzlabojoties situācijai savā valstī un krīzes laikā tai pasliktinoties Eiropā, migrācija pat pavēršas pretējā virzienā un bēgļi vairāk atgriežas dzimtenē, nevis izceļo no tās,” tā R. Zīle

Kā zināms, šogad Vidusjūrā dzīvību zaudējuši aptuveni 1600 uz Eiropu ceļojošo migranti.

Atslēgvārdi:

Atstājiet komentāru