Latvijas prezidentūrai ES Padomē būs jārisina daudzi svarīgi ģeopolitiski jautājumi

4. decembris, 2014

ES2015_EP_prezidenta_vizite_Riga_04122014-kopbilde2Rīga, 2014. gada 4. decembris

Pēc šodien notikušās Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences Rīgā saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, EP deputāts Roberts Zīle teica, ka Latvijai izaicinājums būs virzīt uz priekšu un risināt daudzus ģeopolitiski svarīgus jautājumus.

R. Zīle, kurš šodien Rīgā pārstāvēja Eiropas Konservatīvo un Reformistu (ECR) grupas vadītāju, atzinīgi novērtēja Latvijas trīs izvirzītās prioritātes gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Parlamenta Priekšsēdētāju konferences ietvaros Roberts Zīle dienas garumā tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, premjerministri Laimdotu Straujumu un Latvijas valdības ministriem, kā arī ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci un Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvjiem.

Kā stāsta R. Zīle, Latvijas prezidentūras ietvaros būs jāvirza uz priekšu un jārisina daudzi svarīgi ģeopolitiski jautājumi, t.sk. Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgums, attiecības ar Krieviju, kā arī sadarbība ar Centrālāzijas un Austrumu partnerības (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) valstīm.

“Faktiski tas ir jautājums par to vai Latvijas prezidentūras laikā nodibinātie kontakti ar austrumu valstīm padarīs [Austrumu partnerības] samitu [2015. gada] maijā šeit Rīgā par veiksmīgu tādā ziņā, ka mēs neļausim [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam īstenot lielimpērijas plānus, izveidojot Eiroāzijas savienību ar šīm valstīm.”

“Eiropas Savienībai ir jāveic ģeopolitiska izšķiršanās — vai nu mēs ar austrumu valstīm sadarbojamies un neļaujam tām iekļauties Putina impēriskajā daļā vai arī pieļaujam tieši pretējo,” tā R. Zīle. “Ja šīs valstis nonāk Krievijas ietekmē, tad Eiropas Savienībai būs jārēķinās ar agresīvu Eiroāzijas savienību, kurā, protams, dominē tikai viena valsts.”

R. Zīle arī ECR grupas vārdā pieteica, ka vēlas redzēt progresu saistībā ar Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līgumu: “Ir jārada labāka aura par šo līgumu; pašlaik daudzi līguma elementi tiek kritizēti, tomēr tas bieži vien ir nepamatoti.”

Latvijas prezidentūras trešās prioritātes — Digitālās Eiropas — sakarā, R. Zīle uzsver, ka jāturpina darbs pie digitālā vienotā tirgus izveides, tomēr arī reizē bija piesardzīgs par iespējami paveicamo: “svarīgākais jautājums ir par to, kā 28 dalībvalstu ministri varēs vienoties par telekomunikāciju reformu paketi.”

Par Eiropas Enerģētikas savienību ECR grupas nostāja, pēc R. Zīles teiktā, ir skaidra: “Īstena enerģētikas savienība ar labiem starpsavienojumiem un diversificētiem piegādātājiem elektrības un gāzes tirgos ir absolūtā prioritāte.”

Tikmēr saistībā ar Eiropas Komisijas prezidenta Žana-Kloda Junkera nesen prezentēto 315 miljardu lielo investīciju plānu, R. Zīle teica, ka “neskaidrību par to vēl ir daudz un gadījumā, ja privātās investīcijas noteiks, kurus projektus enerģētikā vai transportā īstenot, tad bīstamība ir tāda, ka šī nauda var pamatā tikt novirzīta Rietumeiropas valstu projektiem. Tikmēr citur Eiropas Savienībā, tai skaitā Baltijas valstīs un arī Somijā, kur arī ir vajadzīga nauda svarīgiem infrastruktūras projektiem, nepieciešamās investīcijas var beigās nebūt tik lielas,” tā R. Zīle.

Atslēgvārdi: , , ,

Atstājiet komentāru