NA ir vienīgā partija, kas programmā apņemas mazināt Latvijas atkarību no Krievijas

17. maijs, 2014
zile-ventspils-20140515

Roberts Zīle Ventspils augstskolas Biznesa inkubatorā

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ceturtdien, 15.maijā, apmeklēja Ventspili, kur tikās ar Ventspils Politiski represēto apvienību, uzņēmējiem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ventspils nodaļas pārstāvjiem, kā arī Nacionālās apvienības Ventspils nodaļas biedriem.

Politiski represēto apvienības pārstāvjiem Roberts Zīle izskaidroja Latvijas Veselības aizsardzības darbinieku arodbiedrības kampaņas pret esošajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas būtību. Arodbiedrība sūdzējās, ka deputāti neatbalstot Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz veselības aprūpi, taču faktiski tās mērķis, 2012. gadā griežoties pie EP deputātiem (ar nepareizi nosūtītas vēstules starpniecību), bija panākt, lai tie ES līmenī vēršas pret Latvijas tiesībām un pienākumu būt ES prezidējošajai valstij 2015. gada pirmajā pusē. „Es nekad nepiedalītos šādā Latviju nomelnējošā kampaņā visas Eiropas priekšā”, uzsvēra R. Zīle. „Protams, Latvijas veselības nozarē ir daudz problēmu, un tai objektīvi ir nepieciešams lielāks finansējums, taču tas ir jārisina Latvijas līmenī, ko paredz arī ES Lisabonas līgums”.

R. Zīle arī aicināja politiski represētos noteikti piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, norādot, ka ir izšķiroši svarīgi, lai tajā tiktu ievēlēti iespējami daudzi Latvijas patrioti, nevis Krievijas interešu īstenotāji. „Es gribētu uzsvērt – Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kuras priekšvēlēšanu programma izvirza mērķi un paredz vairākus konkrētus soļus, kā mazināt Latvijas atkarību no Krievijas. Neviens cits par to nerunā, neskatoties uz to, ka partiju priekšvēlēšanu programmas tapa brīdī, kad Krievijas agresija Ukrainā jau bija sākusies”.

Ventspils augstskolas Biznesa inkubatorā tiekoties ar Ventspils uzņēmējiem, LTRK Ventspils nodaļas pārstāvjiem un NA Ventspils nodaļas biedriem Roberts Zīle izstāstīja par viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta galvenajiem darbības virzieniem EP, kurus varētu iedalīt trīs lielākajos blokos – transports, enerģētika un finanses.

R.Zīle norādīja uz divām lielām iespējām, ko Latvijai dod līdz ar 2014. -2020. gada ES budžetu apstiprinātais jaunais fonds CEF (Connecting Europe Facility, Eiropas Savienošanas instruments). Šajā fondā ir iezīmēta nauda „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektam, kura izmaksas, piesaistot Kohēzijas fonda līdzekļus, līdz pat 85% apmērā segtu ES nodokļu maksātāji. Līdzīgi Baltijas valstīm ir iespēja no CEF saņemt līdz pat 75% no reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūves izmaksām.

Taču abu projektu īstenošanai ir nepieciešama visu trīs Baltijas valstu (un Somijas) politiskā griba, kuras reizēm trūkst, īpaši gāzes termināļa jautājumā. R. Zīle neizslēdza, ka šajos jautājumos nav izslēgta Krievijas lobija iesaistīšanās ar mērķi torpedēt projektus, kas samazina Baltijas valstu atkarību no Krievijas un savieno tās ar Eiropu.

Piemēram, jau no nākamā gada 1. janvāra darbu uzsāk Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, taču kā reāla alternatīva „Gazprom” piegādātajai gāzei Latvijai tā nevar kalpot līdz gāzes tirgus juridiskai liberalizācijai, kas Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ir atlikta līdz 2017. gadam.

R.Zīle arī pastāstīja, ka „Rail Baltica” projekts var dot tiešu labumu arī ventspilniekiem, jo tā ietvaros var tikt no jauna uzbūvēts un elektrificēts arī dzelzceļa atzars no Rīgas uz Ventspili. Cits jautājums – jaunu ritošo sastāvu ES neapmaksātu, un Latvijas dzelzceļa kompānijām šāds projekts varētu būt par dārgu.

EP deputāts pievērsās arī Latvijas nodokļu sistēmai, norādot, ka uzņēmēji bieži vien nepamatoti sūdzas, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā esot par lielu. Patiesībā Latvijā tas ir otrais zemākais ES (27,7% no IKP), taču viens no netaisnīgākajiem, jo neproporcionāla liela daļa ieņēmumu nāk no netiešajiem nodokļiem (galvenokārt PVN), kas veido būtisku izdevumu daļu tieši mazturīgākajiem iedzīvotājiem. Ieņēmumi no nodokļiem par kapitālu un īpašumu, kas skar bagātāko sabiedrības daļu, Latvijā ir niecīgi. „Tātad mēs diemžēl varam secināt, ka Latvijā bagātajiem dzīvot ir viegli dzīvot, bet nabagajiem grūti”, rezumēja R. Zīle.

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru