Politiķu uzdevums pēc Zolitūdes traģēdijas. Uzruna Nacionālās apvienības 3. kongresā

10. decembris, 2013

Vai mēs šogad decembra sākumā jūtamies tāpat kā pirms gada vai pat pirms mēneša?

Domāju, ka nē. Es runāju par Zolitūdes traģēdiju. Mums būtu jāsaprot, cik sarežģītā stāvoklī ir sabiedrība, cik veselīga ir ekonomika, cik īstenībā ir vērta daudzinātā drošība tās plašākajā nozīmē.

Mums jāredz cik neattīstīta ir darba ņēmēju aizsardzība un cik tālu no visām nozarēm un uzņēmumiem ir darba ņēmēju organizācijas un kolektīvie līgumi, kuri patiesi būtu jāņem vērā un kurās ierakstīt ne tikai saistības un pienākumus, bet arī darbinieku tiesības.

zile-na-3-kongress

Foto: Nacionālā apvienība

Mums jāsaprot, ka ar tādiem investoriem un vietējiem uzņēmējiem, kuru izpratne ir, ka peļņu var gūt tikai uz darba spēka izmaksu vai produkta vai pakalpojuma kvalitātes rēķina, Latviju nevar aizvest Eiropas Ziemeļvalstu ekonomikas un sabiedrības attīstības virzienā. Tā to var novirzīt tikai Eirāzijas Savienības virzienā! Šāda darba devēja izpratne izspiež darbinieku, iedzenot to nelegālajā ienākumu gūšanā un nebanku kreditēšanā. Kā varam redzēt kādā aktuālā TV reklāmā, darba devējs laikus nesamaksā un tāpēc darbinieks aizņemas naudu mikrokreditēšanas uzņēmumā pārmaksājot. Tai pašā laikā ir darba devēji kā, piemēram, Rīgas vicemērs, kuri ar Belīzes ofšora starpniecību aizdod naudu citiem uz ļoti augstiem procentiem. Tas noved pie nodokļu nemaksāšanas un spiediena uz valdību, ka jāmazina nodokļu slogs. Tomēr vēlreiz gribu atgādināt, ka Latvijas nodokļu slogs procentos no IKP ir viens no zemākiem Eiropas Savienībā un katru gadu samazinās. Galu galā pēc brīža varam būt situācijā, kad pašu cilvēki vairs negribēs strādāt uz šādiem nosacījumiem. Tad parādīsies darba devēju aicinājumi, ka jāieved trešo valstu cilvēki.

Kāpēc uzņēmēji atļaujas pazemināt kvalitāti Latvijā? Būvniecības nozare daudziem dod atbildi. Ir daži „ģenerāļi”, kuri paņem visus publisko pasūtījumu konkursus un arī privāto pasūtījumu tirgū strādā ar principu, ka neviens mazais nekonkurēs, bet saņems apakšuzņēmēja darbu. Šādi strādājot, netiek ielaista konkurence no ārpuses, kas varētu situāciju atveseļot. Dzīvojamo māju sektorā ir labs piemērs. Kā šonedēļ laikrakstā „Diena” varējām lasīt viena būveksperta atziņā – padomju laika ēku tehniskam nolietojumam būtu jābūt 100%, bet īstenība tie ir tikai 50%-60%. Tai pašā laikā pirms dažiem gadiem būvētās mājas, kurām nolietojumam būtu jābūt 15%-20%, ir nolietojušās par 100%!

Un arī tā saucamie ārvalstu attīstītāji un investori, kuri aktīvi lobē būvniecības likumdošanu, tai pašā laikā pazūd, kad ir krīze. Un arī viņi veicina nekvalitatīvo būvniecību. Kāpēc? Tāpēc, ka, pārdodot termiņuzturēšanās atļaujām, pircējus neinteresē dzīvokļu kvalitāte, jo paši neplāno tajos nedzīvo.

Drošība nav tikai bažīgs skats uz jumtu. Tā ir galējā tās izpausme. Drošība nevar būt arī sajūtā, vai „boss” mani atlaidīs šodien vai rīt, vai man samaksās darba algu, vai manam ģimenes loceklim nepiezvanīs parādu piedzinējs par mikrokredītu utt. Tagad dažiem profesionāļiem nedrošība arī saistās ar domu, vai man neatnāks pakaļ par manu slikto darbu, par manu kompromisu ar sirdsapziņu un manu profesionālo ētiku. Vai arī pat tieši otrādi – par to, ka ievēroju nozares nerakstītos spēles noteikumus un man nepalaimējās? Savukārt, ja politiķi šīs sajūtas neredzētu, tad mēs nebūtu savā profesionālajā līmenī.

Latvijas valsts sabiedrības un ekonomikas attīstības efektivitāte slēpjas pavisam citur: augstā profesionālismā un darba un biznesa attiecību ētikā; energoefektivitātē un energo-neatkarībā no viena gāzes piegādātāja.

Kā mums, politiķiem, to visu panākt?

Politiķu uzdevums ir ieraudzīt problēmas un mainīt sistēmu. Nedrīkst ļaut uzņēmējiem un jomu profesionāļiem radīt savas sistēmas, kuras beigās noved valsti pie traģēdijām. Tas ir politiķu uzdevums nojaukt šādas sistēmas, nevis piedalīties vai iejaukties lēmumu pieņemšanā, par kuriem atbild profesionāļi.

Kā mums strādāt politikā? Nacionālajai apvienībā jāstrādā tā, lai cilvēki nevarētu teikt par mums: “Vai viņi domā, ka mēs nesaprotam?”. Mums jāparāda, ka mēs strādājam ar tīrām rokām un ar mērķi Latvijas attīstībai tādā ceļā, kā es mēģināju ieskicēt. Un vēl jo vairāk Nacionālajai apvienībai tas ir jādara, jo kurš gan, ja ne mēs stiprināsim latviešu valodu un kultūru, nosargāsim valsts neaizpludināšanu atjaunojamā Krievijas impērijā ar Eirāzijas Savienības nosaukumu – mums ir jābūt ļoti spēcīgiem stiprā Latvijas valdībā un cienīgi pārstāvētiem Eiropā!

Par Valdību

Mums ir svarīgi, lai šī valdība būtu stipra. Tikai tad tā raisīs cilvēkiem uzticību un dos apziņu, ka jāiet uz nākošajām Saeimas vēlēšanām. Tad ir pamats cerībām, ka valdība līdzīgā konstrukcijā varēs turpināt strādāt arī pēc vēlēšanām un neļaus mums ieslīdēt Austrumu virzienā. Nacionālā apvienība ir kļuvusi daudz pieredzējušāka un vienotāka, bet reizē arī nav pazaudējusi degsmi un spēju gan saprast sabiedrību, gan paskatīties tai acīs! Tas mūs atšķir no tiem, kas partijas tapina TV rullīšos, sēžot ofisos, vai sūta sievieti vienu pašu pa priekšu mīnu laukā. Es domāju, ka tauta to sapratīs un izdarīs secinājumus.

Par Eiropu

Man Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā kopā ar kolēģiem, kas pārstāv latviešu sabiedrības intereses, no citām politiskām grupām daudz kas ir izdevies šajā laikā. Mums ļoti grūti gāja ar nākošo septiņu gadu budžetu, kurā arī ir ļoti svarīgas pozīcijas Latvijai:

  • Topošajai ātrgaitas dzelzceļa līnijai Rail Baltica nauda ir ar ļoti lielu īpatsvaru. Bumba ir Baltijas valstu valdību pusē, lai mēs šo projektu īstenotu.
  • Mums ir arī nauda sašķidrinātās gāzes terminālim Baltijā, kas beidzot pārrautu Gazprom monopolu. Jautājums – vai mēs spēsim vienoties?
  • Latvijai ir arī diezgan laba nauda kohēzijas, struktūrfondu līmenī.
  • Arī ar lauksaimniecību varam būt gan daļēji apmierināti, gan daļēji nē. Joprojām mēs saņemsim mazākos tiešmaksājumus, bet pieaugums tomēr ir.

Mums kopā strādājot gan Latvijas interesēs, gan konservatīvās politikas interesēs Eiropā, var izdoties.

Tai pašā laikā Nacionālās apvienības deputātus arī nākotnē Eiropas parlamentā atšķirs no Vienotības pārstāvjiem. Tāpēc, ka mēs esam pret Eiropas federalizāciju, kas nav Vienotības pozīcija. Viņi vēlās iet šo ceļu. Mēs esam stingri pateikuši saviem vēlētājiem, ka mēs to nedarīsim. Arī mūsu partneri Eiropas citu valstu pārstāvju vidū būs tādi, kas neies šo ceļu. Respektīvi, Eiropu ne vairāk, kā viņa ir šodien! Tas, protams, nenozīmē ka dažos sektoros nebūs izmaiņas. Finanšu sektorā ir vairāk vajadzīga Eiropas stingrā roka banku uzraudzībā. Tai pašā laikā ir jomas, kas jāatdod atpakaļ dalībvalstīm, nevis Briselei.

Mēs būsim konservatīvi migrācijas politikā. Un būsim par jauniešu bezdarba novēršanu ne tikai Latvijā, bet arī citur. Mēs būsim ļoti stingri savos uzskatos, ka Latvijai ir jāizraujas no Krievijas centieniem mūs paturēt, līdzīgi, kā to viņi dara ar Ukrainu, Moldāviju, Armēniju un Gruziju.

Vēlos stādīt priekšā Nacionālās apvienības valdē apstiprināto EP deputātu kandidātu sarakstu …

Runas videoieraksts

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru