Sarunas Jūrmalā par pilsētas attīstību un pilsonisko sabiedrību

12. novembris, 2013

Piektdiena, 8. novembris, bija ļoti ražīga diena. Tikos ar Jūrmalas mēru Gati Truksni, lai pārrunātu pilsētas attīstības plānus. Piedalījos Eiropas Pilsoņu gada pasākumu cikla diskusijā Jūrmalas muzejā par vietējo sabiedrību, migrāciju un ekonomisko attīstību. Vakarā ar Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas biedriem pārrunājām politiskās aktualitātes.

zile-truksnis-2013-11-08-4

Viesos pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa

Ar Gati Truksi pārrunājām viņa ieceres attiecībā uz pilsētas tālāko attīstību un grūtības, ar kādām jāsaskaras plānošanā un atsevišķu esošo projektu īstenošanā. Lai veicinātu uzņēmējdarbību un mazinātu Jūrmalai raksturīgo atkarību no sezonalitātes, mērs saredz nepieciešamību pēc jauniem infrastruktūras objektiem. Piemēram, pilsētā trūkst daudzfunkcionāla kultūras centra, ko varētu izmantot dažādiem pasākumiem, koncertiem un teātra uzvedumiem. Visi līdzšinējie kultūras nami ir pārbūvēti kinoteātri ar mazu ietilpību un neadekvātu plānojumu. Tāpat trūkst ātra ceļa savienojuma no viena pilsētas gala līdz otram, bet nav skaidrs, kur atrast finansējumu. Eiropas fondu piesaistē liels uzsvars tiek likts uz uzņēmējdarbības veicināšanu, nevis ceļiem. Tomēr Jūrmalas gadījumā ir jāstimulē pakalpojumu industrija, nevis jābūvē jauni industriālie parki, pārliecināts ir mērs.

Interesējos par nekustamā īpašuma objektu plašās būvniecības ietekmi Jūrmalā. Galvenie riski no pašvaldības puses, pirmkārt, tiek saistīti ar to, ka objekti, kas ir plānoti un būvēti kūrortpilsētas vajadzībām, piemēram, viesu nami, beigās tiek iztirgoti kā apartamenti, bet šobrīd pašvaldībai to grūti ietekmēt. Citi riski tiek attiecināti uz arhitektūru. Mēra vīzija ir tāda, ka jaunajai apbūvei jābūt tādai, lai iedzīvotāji to uztvertu kā jau esošo stilu laikmetīgu un kvalitatīvu turpinājumu, nevis svešķermeni.

Pēcpusdienā piedalījos TV žurnālistes Dainas Jāņkalnes un Eiropas Pilsoņu gada labas gribas vēstnieka Andra Gobiņa vadītajā diskusijā “Par vietējo sabiedrību, migrāciju un ekonomisko attīstību”. Diskusiju mērķis ir apspriest un saprast pilsoniskās līdzdalības iespējas, iesaistot valsts pārvaldi, uzņēmējus un NVO. Migrācija ir pēdējā laika viena no aktuālākajām tēmām, īpaši Latvijā. Priekšplānā ir jautājumi, kā uzturēt atgriezenisko saiti ar aizbraukušajiem tā, lai Latvija iegūtu. Fiziskajām robežām mūsdienu pasaulē nozīme kļūst arvien mazāka, viss atkarīgs no tā, kas mēs esam. Tas ir identitātes jautājums.

Savas uzrunas sākumā norādīju uz to, ka šobrīd Eiropas Parlamentā organizētās pilsoniskās sabiedrības komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, ietekme ir neliela, jo komiteju lēmumi parlamentā tiek saņemti pārāk novēloti. Raugoties no eiroparlamentārieša perspektīvas, jāsecina, ka identitāte Eiropas līmenī vēl ir vāji attīstīta un ka lēmumu pieņemšanā ļoti liela ietekme ir nacionālajām interesēm.

Pilsoniskajai iniciatīvai nacionālajā un pašvaldību līmenī gan ir liela nozīme. No deputātiem jāprasa solīto pildīt. Latvijā valda zināma inerce no padomju laikiem, un par daudz tiek sagaidīts, ka kādam citam par mani ir jāparūpējas. Esot Jūrmalā un domājot par piekrastes pašvaldību panākumiem piesaistīt Eiropas naudu, ir jāsaprot, ka ES finansiālā palīdzība tiek stingri uzraudzīta. Galu galā tā ir Eiropas nodokļu maksātāju nauda, par kuras lietderīgu izmantošanu ir jāatbild. Mēs paši arī sagaidām, lai mūsu nauda netiktu šķērdēta.

Ja runājam par ES pilsoņa identitāti pašvaldības līmenī, tad domāju, ka tai jābūt integrētai gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī. Nedrīkst būt tā, kā tas ir Rīgas gadījumā, kad Nils Ušakovs ar savu politiku Rīgu pretnostata pārējai Latvijai.

Fragments no manas uzstāšanās

Vakarā, tiekoties ar Nacionālās apvienības Jūrmalas biedriem, stāstīju par ES daudzgadu budžeta vienošanās panākšanu un lēno “Rail Baltica” un gāzes tirgus liberalizācijas gaitu. Aktuālākais jautājums tomēr bija saistībā ar Jāņa Bordāna izslēgšanu no TB/LNNK. Izteicu nožēlu par šādu notikumu attīstību. Atgādināju, kā iesākās sadarbība ar biedrību „Demokrātiskie patrioti” un to, ka pirmās acīmredzamās problēmas parādījās jau pirms pašvaldību vēlēšanām. Atceroties vēl to, kā TB/LNNK tika drupināta, kad vairāki tās biedri paralēli veidoja „Pilsonisko savienību”, nācās atzīt, ka otrreiz piedzīvot kaut ko līdzīgu nevēlos. Jānim Bordānam tika lūgts pavisam nedaudz – publiski apliecināt, ka neveidos jaunu politisku spēku un ka darbosies Nacionālajā apvienībā, bet to viņš atteicās darīt.

Foto no Eiropas Pilsoņu gada diskusijas


Atslēgvārdi: , , ,

Atstājiet komentāru