Eiropas Parlamenta komitejas atbalsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi

8. oktobris, 2013

Strasbūra, 2013. gada 8. oktobris: Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja vakar kopīgā sēdē atbalstīja Eiropas Komisijas izstrādāto regulu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) izveidi. Kā uzsver Eiropas Parlamenta ECR grupas koordinators Transporta un tūrisma komitejā Roberts Zīle, tas ir būtisks solis uz regulas apstiprināšanu Parlamentā un galīgo apstiprināšanu ES Padomē.

CEF ir jauns mehānisms ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai, kas stāsies spēkā nākamā daudzgadu budžeta (2014.-2020. gadam ietvaros). Tā mērķis ir veicināt ES kopumā nozīmīgu pārrobežu projektu īstenošanu, kuri citādi varētu kavēties vai vispār netikt īstenotu dalībvalstu ierobežoto finanšu dēļ. No kopumā paredzētā 33 miljardu eiro finansējuma transporta nozare saņems 26,2 miljardus eiro no CEF līdzekļiem, no kuriem 11,3 miljardi nāks no Kohēzijas fonda naudas transporta infrastruktūrai, enerģētika – 5,8 miljardus eiro un telekomunikācijas (digitālie pakalpojumu) – mazliet virs 1 miljarda eiro.

CEF ir ļoti būtisks instruments ES Vienotā tirgus izveidē un modernu transportam, enerģētikas un telekomunikāciju savienojumu nodrošināšanā starp ES dalībvalstīm. Īpaši svarīgas ir šī instrumenta sniegtās iespējas ES Austrumu daļas valstīm, kurām vēsturiski trūkst savienojumu ar ES Rietumu daļu. Latvijai CEF iedzīvināšana, pirmkārt, nozīmēs “Rail Baltica” otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa projekta īstenošanu, kurš ir iekļauts ES transporta pamattīklā Ziemeļu jūras – Baltijas koridora ietvaros. ES jaunajām dalībvalstīm, kuru finanšu iespējas ne tuvu nav tik lielas, kā ES donorvalstīm, ārkārtīgi nozīmīga ir Kohēzijas fonda līdzekļu piesaiste CEF, kas konkrētiem kohēzijas valstu projektiem ļaus saņemt līdz pat 85% ES finansējuma. Ir skaidrs, ka citādi daudzi no šiem projektiem nekad netiktu īstenoti kohēzijas valstu ierobežoto finanšu dēļ”, uzsver Roberts Zīle.

Viņš gan norāda: “Tas vien, ka “Rail Baltica” ir iekļauts CEF definētajos projektos transporta pamattīklā, nenozīmē, ka mēs šo naudu nevaram pazaudēt. Eiropas Komisija naudu piedāvā, bet konkrētām dalībvalstīm ir laikus un kvalitatīvi jāsagatavo projektu pieteikumi. Es esmu gandarīts, ka trim Baltijas valstīm nesen beidzot ir izdevies panākt vienošanos par kopīga uzņēmuma izveidi “Rail Baltica” otrās kārtas projekta sagatavošanai un īstenošanai, kuram drīzumā vajadzētu pievienoties arī Somijai un Polijai. Patīkami, ka šis uzņēmums bāzēsies tieši Rīgā. Tam gan nebūs nekāda sakara ar “Latvijas dzelzceļu”, kurš nedz vēlējās īstenot “Rail Baltica” projektu, nedz izrādījās nepieciešams”.

Informāciju sagatavoja Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta ECR grupas preses asistents

+ 371 29157405
+ 32 498984707
rolands.petersons@europarl.europa.eu

Atslēgvārdi: , , , ,

Atstājiet komentāru