Eiropas Parlamenta deputāti: Lietuvas nostāja apgrūtina “Rail Baltica” otrās kārtas īstenošanu

10. jūlijs, 2013

20121114_manifeur_569Brisele, 2013. gada 10. jūlijs: Lietuvas satiksmes ministram Rimantam Sinkevičam (Rimantas Sinkevičius), vakar Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas deputātiem prezentējot Lietuvas ES prezidentūras prioritātes satiksmes jomā, nācās  uzklausīt virkni nepatīkamu jautājumu no dažādu valstu un politisko grupu pārstāvjiem. Deputātus neapmierināja jaunā ES transporta ministru padomes vadītāja attieksme “Rail Baltica” otrās kārtas projekta (ātrgaitas dzelzceļa līnijas) īstenošanas jautājumā, savā ievadrunā “Rail Baltica” pat nepieminot.

Komitejas deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību, izmantojot ES budžeta līdzekļus, īstenot tādus transporta projektus, kas dotu maksimālu pievienoto vērtību ES pilsoņiem un nodrošinātu ES dalībvalstu savstarpēju savienošanu ar mūsdienīgu transporta tīklu. Viņi izteica bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka “Rail Baltica” projekts virzoties labi, jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka “Rail Baltica” otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu  ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.

“Lietuvas satiksmes ministra teiktais komitejas sēdē, diemžēl, pilnībā nekliedēja bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt “Rail Baltica” otrās kārtas virzību”, atzina Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu pārstāvošais deputāts Roberts Zīle. “Ministra teiktais, ka “Rail Baltica” īstenošanai vēl nepieciešamas sarunas, faktiski mūs var atsviest piecus gadus atpakaļ”.

R. Zīle arī uzsvēra, ka projekta kavēšanās var novest pie tam paredzēto ES līdzekļu zaudēšanas. “Kohēzijas fonda naudas piesaiste CEF (Connecting Europe Facility; Eiropas Savienošanas instruments) projektiem ir garantēta tikai līdz 2016. gadam. Ja Eiropas Komisija tad konstatē, ka kāds no projektiem nav pietiekami pavirzījies uz priekšu, tā var novirzīt tam paredzēto naudu citiem kohēzijas valstu projektiem”.

Sīkāka informācija:

Rolands Pētersons,

+32 498984707

+ 371 29157405

rolands.petersons@europarl.europa.eu

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru