Roberts Zīle: obligāta elektroniskā ceļu nodevu iekasēšana ir priekšlaicīga

12. jūnijs, 2013

Brisele, 2013. gada 11. jūnijs  Ir absurdi uzlikt par pienākumu visām ES dalībvalstīm ieviest savstarpēji savietojamu elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu, ja vairākas no tām, arī Latvija, līdz šim nav pat ieviesušas t.s. Eurovignette 1 maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, uzskata Eiropas Parlamenta ECR grupas deputāts Roberts Zīle.

Viņš ir arī ēnu referents Parlamenta ziņojumam “Par stratēģiju attiecībā uz Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu un vieglo personīgo transportlīdzekļu vinješu sistēmu”. Šodien Parlamenta plenārsedē Strasbūrā Parlamenta vairākums ziņojumu atbalstīja, ECR grupai balsojot pret.

Ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējais uz tirgus pieprasījumu balstītais Eiropas ceļu nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojuma (EETS) projekts bijis neveiksmīgs, jo spēkā esošā EETS direktīva nav panākusi, ka dalībvalstis izveido sadarbspējīgu nodevu iekasēšanas sistēmu. Ziņojumā tiek Eiropas Komisijai prasīts rīkoties stingri un dalībvalstīm noteikt par pienākumu veicināt EETS pojekta atīstību.

Šāda prasība, pēc R. Zīles domām, ir neadekvāta. “Pašreizējā sarežģītajā finanšu situācijā ir redzams, ka ne dalībvalstis, ne nozares ieinteresētās personas nav izrādījušas vēlmi attīstīt EETS Tādēļ ir nepareizi pieņemt jaunu regulu, lai pastiprinātu likumdošanas spiedienu EETS ieviešanā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ir ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, kurā pagaidām vispār nepastāv ceļu nodevas pat smagajiem kravas transportlīdzekļiem”.

R. Zīle atzīst, ka ziņojumā ir arī vairākas citas nepieņemamas prasības ceļu nodevu piemērošanā dalībvalstīm, piemēram, dot priekšroku nobraukuma, nevis brauciena laika sistēmām. “Tas ir viens no ziņojuma punktiem, kur dalībvalstīm nepamatoti tiek uzspiesta vienota pieeja, neraugoties uz to ekonomiskajām un ģeogrāfiskajām atšķirībām. Piemēram, kravas automobiļiem rindās pie ES ārējās robežas sķērsošanas punktiem ar Krieviju būtu japiemēro ar laiku saistīta lietošanas maksas sistēma, ņemot vērā šo it kā stāvošo transportlīdzekļu nodarīto lielo kaitējumu videi”, uzskata deputāts.

R. Zīle gan norāda, ka nav attaisnojams fakts, ka atsevišķas dalībvalstis līdz šim nav ieviesušas pat Eurovignette 1 sistēmu. “Šāda vilcināšanās, norādot uz vietējo pārvadātāju interesēm, nav pieļaujama. Vietējo pārvadātāju īpatsvars nozarē ir neliels, un valstij ir pieejamas citas metodes, kā atbalstīt vietējo biznesu. Smago transportlīdzekļu pārvietošanās nodara ievērojamu kaitējumu gan videi, gan ceļiem, un zaudējumus pēc tam ir jāsedz par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Īpaši kaitīga šāda pieeja ir valstīs ar lielu kravas auto tranzīta apjomu, kur nodokļu maksātājiem nākas segt arī citu valstu biznesa radītos zaudējumus”.

Sīkāka informācija:

Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta ECR grupas preses asistents

+32 498984707

+ 371 29157405

rolands.petersons@europarl.europa.eu

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru