Roberts Zīle: iestāšanās eirozonā paver Latvijai iespēju sakārtot savu banku sektoru

5. jūnijs, 2013

Brisele, 2013. gada 5. jūnijs: ”Iestāšanās eirozonā Latvijai ir būtisks ģeopolitisks solis, kas mazinās tās atkarību no Krievijas, taču ir svarīgi, lai to papildinātu arī rūpīgs darbs Latvijas banku sistēmas sakārtošanai”,  uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no ECR grupas Roberts Zīle.

“Protams, ir apsveicami, ka Latvija beidzot ir ne tikai vienu soli tuvāk eirozonai, bet ir gandrīz jau tajā iekšā,” saka R. Zīle, atsaucoties uz šodien publicētajiem Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ziņojumiem, kuros pausts atbalsts Latvijas centieniem pievienoties eirozonai. “Tajā pašā laikā ECB ziņojumā skaidri norādīts, ka banku sektora paļaušanās uz nerezidentu noguldījumiem var radīt problēmas valstij ilgtermiņā.”

R. Zīle, kurš Eiropas Parlamentā ir ēnu ziņotājs Eiropas Komisijas priekšlikumam par Latvijas pievienošanos eirozonai, atkārtoti uzstāj, ka nerezidentu noguldījumi valstī ir reāla, nevis mākslīgi radīta problēma, kā to daudzi cenšas pasniegt.

Ja reiz nerezidentu noguldījumi nebūtu patiesa problēma, Eiropas Komisija un ECB to uzsvērti nepieminētu savos ziņojumos par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. ECB to vērtē pat kā “nopietnu risku [Latvijas] finanšu stabilitātei”", norāda R. Zīle. “Tādēļ pārsteidz, piemēram, Latvijas finanšu ministra vērtējums, ka riski saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā esot “ļoti minimizēti”, bet bažas par tiem saistītas ar citu valstu centieniem “novērst uzmanību no savām problēmām”".

“Es domāju, ka ar šādu attieksmi mūsu finanšu ministram būs ļoti grūti strādāt eirozonas finanšu ministru sanāksmē (eirogrupā) un panākt Latvijas ietekmi tajā. Man šķiet, ka ECB ziņojumā izteiktās bažas būtu jāuztver nevis kā nosodījums, bet kā iespēja Latvijai sakārtot savu finanšu sistēmu”, uzskata R. Zīle.

R. Zīle atzīst, ka, pateicoties eirozonas virzībai uz banku savienību, Latvijā līdz ar iestāšanos eirozonā krietni mazināsies riski banku sektorā. Pirmais solis uz banku savienību ir vienotā banku uzraudzības mehānisma iedibināšana ECB paspārnē sākot ar 2014. gadu.

“Vienotais uzraudzības mehānisms paver durvis labākai banku uzraudzībai arī Latvijā, jo Eiropas līmenī tiks objektīvāk izanalizēts, vai attiecīgās valsts banku sektora modelis nekaitē valstij un Eiropai kopumā,” saka R. Zīle. “Taču vēl būtiskāki ir nākamie soļi – vienota banku problēmu risināšanas mehānisma un kopīga depozītu garantiju fonda izveide. Tie beidzot varētu pārraut ekonomiku graujošo saikni starp banku un valstu maksātspēju.”

Svarīgi arī, ka Latvijai kā pilntiesīgai monetārās savienības dalībvalstij nepieciešamības gadījumā būs pieejama palīdzība no eirozonas glābšanas fonda jeb Eiropas Stabilitātes mehānisma, uzskata R. Zīle.

Sīkāka informācija:

Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta ECR grupas preses asistents

+32 498984707

+ 371 29157405

rolands.petersons@europarl.europa.eu

* * * * *

Atslēgvārdi: , , , , ,

Atstājiet komentāru