Roberts Zīle: ES budžets tiek dalīts caur slepeniem dalībvalstu darījumiem

13. marts, 2013

Zile in plenaryStrasbūra, 2013. gada 13. marts: Eiropas Parlaments šodien dod vērtējumu ES Padomē panāktajam dalībvalstu kompromisam par 2014.-2020. gada daudzgadu budžeta shēmu, balsojot par rezolūciju, kas aicina pārskatīt pieņemto vienošanos, šajā procesā atbilstoši Lisabonas līgumam pilnvērtīgi iesaistot arī Parlamentu.  Rezolūcijas projekts paredz, ka dalībvalstu vienošanās nav pieņemama, ja netiek izpildīti vairāki būtiski nosacījumi.

Kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts R. Zīle, gan no Latvijas, gan no ES nodokļu maksātāju viedokļa ir būtiski mainīt līdzšinējo ES daudzgadu budžeta pieņemšanas shēmu aiz slēgtām durvīm ES Padomē. “Ir skaidrs, ka atsevišķas lielās dalībvalstis, aizkulisēs savstarpēji tirgojoties, ir pretēji visiem ES budžeta veidošanas principiem saņēmušas pretimnākšanu to īpašo nacionālo interešu pozīcijās. Piemēram, Francija sarunu vidū sev papildus izlobēja apaļus 1,5 miljardus eiro, bet Itālija 1 miljardu eiro  lauku attīstībai. Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim izdevās pēdējā finiša taisnē dabūt “neapaļus” 67 miljonus eiro“. 

Pēc R. Zīles domām, “faktiski par ES nodokļu naudu aiz slēgtām durvīm tika veidoti slepeni darījumi starp atsevišķām dalībvalstīm. Daži no tiem bija veiksmīgi, daži ne tik veiksmīgi. Un, diemžēl, daudzos gadījumos tie nebija godīgi vai ekonomiski pamatoti kritēriji, pēc kuriem tika panākta vienošanās. Tādēļ ir apsveicama Parlamenta rezolūcija, kura tas skaidri norāda uz šīm nepilnībām, aicinot veikt daudzgadu budžeta shēmā korekcijas”.

Eiropas Parlaments savā rezolūcijas projektā cita starpā “nosoda to, ka Eiropadomes panāktā vienošanās nebija pietiekami pārredzama gan attiecībā uz daudzgadu budžeta izdevumiem, gan ieņēmumiem; prasa, lai tas saņemtu visu attiecīgo informāciju, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā par apstiprinātajiem dalībvalstu dotāciju līmeņiem saskaņā ar kohēzijas un lauksaimniecības politiku, ietverot atkāpes un īpašas dotācijas katrai dalībvalstij; pieprasa arī visu attiecīgo informāciju par katras dalībvalsts ietekmi uz pieņemtajiem lēmumiem par budžeta ieņēmumu daļu”.

 Eiropas Parlamenta rezolūcija nav galīgais balsojums par ES daudzgadu budžetu. Pēc tas pieņemšanas tiks uzsākts t. s. “trialoga” process jeb viedokļu saskaņošana starp Parlamentu un ES Padomi. Pēc tā daudzgadu budžeta plāns nonāks Parlamenta dienas kārtībā.

 Sīkāka informācija:

Rolands Pētersons,

+32 498984707

+ 371 29157405

rolands.petersons@europarl.europa.eu

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru