Eiropas Konservatīvie un reformisti: ES piedzīvo konkurētspējas krīzi globālajā tirgū

18. oktobris, 2012

Brisele, 2012. gada 18. oktobris – “Eiropas ekonomika šobrīd piedzīvo ilgtermiņa konkurētspējas krīzi aizvien problemātiskākajā globālajā ekonomikas vidē. Līdz ar to ir steidzami nepieciešama konsekventa rīcība Eiropas ekonomikas reformēšanā nolūkā stimulēt izaugsmi un nodrošināt ilgtermiņa labklājību”, šodien kopīgā paziņojumā atzina Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupā ietilpstošo partiju līderi.

Copy of 20121018_152234

Paziņojumā ir īpaši uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi ES perifērajos reģionos. “Atgriešanās pie izaugsmes no ģeopolitiskā viedokļa ir īpaši nozīmīga ES perifērajos reģionos, lai novērstu centrbēdzes spēkus, kas vērsti uz to atgriešanos citās tuvējās ekonomiskajās telpās, un padarītu tos spējīgus tālākai ekonomiskajai integrācijai Eiropas Kopējā tirgū”.

“Manas paaudzes sapnis bija Latvijas atgriešanās Eiropas ģeopolitiskajā telpā un pie Rietumu demokrātiskajām vērtībām”, atzīst ECR grupas deputāts, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle. “Taču šī brīža ekonomiskās grūtības, cilvēku apjukums pēc krīzes un neskaidrā situācija Eiropas Savienībā rada ģeopolitiska rakstura risku, ka ES Austrumu daļas valstis var tikt ievilktas tā sauktās Eirāzijas savienības veidotāju tīklos. Un pārsteidzīgi paziņojumi no ES federālistu puses par virzību uz Eiropas Savienotajām Valstīm šo risku tikai pastiprina”.

ECR vadītāji arī atzīst, ka tālāka eirozonas integrācija līdz zināmai pakāpei ir nepieciešama, lai tiktu nodrošināta tirgus uzticība vienotajai valūtai, taču ir jārespektē ne-eirozonas ES dalībvalstu tiesības palikt ārpus šiem pasākumiem, īpaši Kopējā tirgus jomā. Viņi arī norāda: “tā kā noteikumi un apstākļi dalībai eirozonā kopš tās dibināšanas ir būtiski mainījušies un turpina mainīties, apņemšanās nākotnē pievienoties eirozonai, ko ir sniegusi lielākā daļa [ES} valstu, kas vēl nav tās dalībnieki, ir jāpārskata līdz ar turpmākajām izmaiņām ES līgumā”.

“Es domāju, ka politikas veidotājiem ir jāatzīst, ka situācija eirozonā kopš 2004. gada, kad Latvijas pilsoņi balsoja par iestāšanos ES, ir stipri mainījusies. Līdz ar to es nedomāju, ka arguments par to, ka mēs jau esam nobalsojuši par iestāšanos eirozonā no politiskā viedokļa ir sevišķi pamatots. Toreiz tā bija cita eirozona”, uzskata R. Zīle.

ECR partiju līderi paziņojumā uzskaita arī vairākas prioritātes, kuras viņuprāt būtu īstenojamas stratēģijas “Eiropa 2020″ ietvaros: Kopējā tirgus tālāka attīstība, īpaši pakalpojumu sektorā; digitālā Kopējā tirgus izveide 2015 gadā; efektīva iekšējā enerģijas tirgus izveide 2014 gadā, veicinot dalībvalstu sadarbību enerģētikas politikā un enerģijas piegāžu diversifikāciju; ambiciozāka Eiropas Komisijas pieeja samazinot ES normatīvā regulējuma nastu; elastīgu un labi funkcionējošu darba tirgu izveide dalībvalstīs, veicinot darbaspēka mobilitāti, mazinot darbinieku rekrutēšanas izmaksas un atbalstot elastīgākus darba noteikumus.

ECR līderu sanāksmē Briselē šodien piedalījās 12 konservatīvu partiju vadītāji, kas ir Eiropas Konservatīvo un reformistu Alianses (AECR) biedri, to vidū Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons un Čehijas premjerministrs Petrs Nečass.

 

Sīkāka informācija:

Rolands Pētersons,

+32 498984707

+ 371 29157405

rolands.petersons@europarl.europa.eu

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru