Baltijas enerģētikas drošības konference

13. jūnijs, 2011

BEK_logo large

 

 

 

Kad: Piektdien, 2011.gada 17.jūnijā
Cikos: No plkst.10:00-15:00
Kur: ES Mājas 2.stāvā – Aspazijas bulvārī 28, Rīgā

Konferences tēmas:

- Slānekļa gāze un tās ietekme uz Baltijas, Eiropas un pasaules enerģētikas tirgu un drošību;
- Integrēta Baltijas gāzes tirgus attīstība un izveide;
- Atjaunojamie energoresursi, to potenciāls, priekšrocības un trūkumi;
- Ekonomiskie instrumenti zaļās ekonomikas attīstībai;
- EK pasākumi gāzes tirgus liberalizācijā un piekļuves tīklu atsaistīšanā;
- Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) potenciāls Baltijas valstīs un tās nozīme Baltijas enerģētikas drošības izveidei;
- u.c.

Konferencē piedalīsies:

- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts (ECR)
- Juris Pūce, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
- Juris Ozoliņš, neatkarīgais eksperts
- Einārs Cilinskis, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK)
- Jorgs Tumats, Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” Valdes loceklis, Valdes priekšsēdētāja vietnieks,
- Andres Mae, Igaunijas Ārlietu politikas institūta enerģētikas pētnieks
- Roger Helmer, Eiropas Parlamenta deputāts (ECR, Lielbritānija)
- Valdis Bisters, Klimata politikas un tehnoloģiju departaments, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija
- Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore
- Jānis Zalāns, Asociācijas “Latvijas Koks” enerģētikas sektora vadītājs
- u.c.

Baltijas enerģētikas drošības konferences tēmas un uzdevumi

Enerģijas piegādes drošība un cena mūsdienās ir lielākais ekonomiskais izaicinājums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Dabas katastrofas un politiskā nestabilitāte ar dabas resursiem bagātajos reģionos ar katru dienu paaugstina energoresursu cenu, atstājot milzīgu negatīvu efektu uz pasaules ekonomiku kopumā.
Ir skaidrs, ka tradicionālā veidā iegūstamā fosilā kurināmā rezerves nespēj nodrošināt ilgtspējīgu enerģētikas politiku, savukārt nesenā Fukušimas AES katastrofa Japānā ir stipri iedragājusi atomenerģijas kā alternatīvas perspektīvas.

Latvijā situācija ir vēl bēdīgāka. Tradicionālā fosilā kurināmā (gāzes un naftas) jomā mēs esam atkarīgi no viena piegādātāja, kura politiskās attīstības virzieni ir neskaidri. No elektrības un gāzes infrastruktūras viedokļa Baltijas valstis joprojām ir vientuļa sala Eiropā, ja neskaita elektrības kabeļa savienojumu starp Igauniju un Somiju. Latvijas pārliekā atkarība no viena piegādātāja vēl vairāk palielina kopējo enerģijas piegādes risku, ko rada globālās problēmas.

Eiropas un vēl lielākā mērā Latvijas galvenais izaicinājums ir tas, kā ilgākā termiņā panākt drošas enerģijas piegādes par cenu, ko ekonomika spēj izturēt, vienlaikus pakāpeniski pārejot uz videi draudzīgākiem enerģijas ieguves un patēriņa veidiem.

Konferences galvenais uzdevums ir meklēt veidus Latvijas un Baltijas enerģijas drošības nodrošināšanai. Šīs ir dažas no svarīgākajām tēmām, kuras tiks iztirzātas konferencē:

1) Gāzes tirgus liberalizācija un Latvijas gāzes infrastruktūras atvēršana citiem piegādātājiem, nekavējoties pilnībā ieviešot attiecīgo ES likumdošanu;
2) Sašķidrinātās gāzes termināļa izbūve, tā nodrošinot alternatīvus piegādes avotus Krievijas “Gazprom”;
3) Slānekļa gāzes* ietekme uz pasaules gāzes cenām un Eiropas enerģētikas drošību; Slānekļa gāzes izmantošana Eiropā un Baltijas valstīs.
4) Atjaunojamās vietējās enerģijas avotu maksimāla izmantošana, radot nepieciešamos ekonomiskos instrumentus zaļās enerģijas attīstībai Latvijā;
5) ES un Baltijas valstu sadarbības veicināšana enerģētikas piegāžu jomā, tajā skaitā nodrošinot jaunus elektroenerģijas savienojumus starp Baltijas valstīm un pārējo ES teritoriju.

 * Slāneklis – bezporains, mīksts, viegli lūstošs, bet šķidrumu neuzsūcošs iezis, starp kura slāņiem daudzās pasaules vietās var atrast dabasgāzi. Pēdējo gadu pavērsienus slānekļa gāzes ieguves attīstībā var nekautrējoties dēvēt par revolūcijas sākumu pasaules enerģētikā. Jaunākie tehnoloģiskie risinājumi tās ieguvei ir ļāvuši ASV katru gadu audzēt ieguves apjomus par teju 50%, 2009. gadā apmierinot jau septīto daļu no ASV gāzes patēriņa. Pēc pēdējiem ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (US Energy Information Administration) aprēķiniem, pasaules dabasgāzes rezervju apjomi ir palielināti par 40% — tas viss teju ekskluzīvi uz slānekļa gāzes rēķina.
Kamēr Latvijas slānekļa gāzes rezerves vēl nav izpētītas, ir zināms, ka Lietuvas teritorijā tehniski iegūstamās slānekļa gāzes rezerves tiek lēstas mūsu kaimiņvalsts 40 gadu gāzes patēriņa apmērā. Polijas rezerves ir vēl lielākas un, iespējams, spētu nodrošināt šīs valsts patēriņu tuvākajiem 300 gadiem.

* * * *

Sīkāka informācija:
Baltijas enerģētikas drošības konference
BESC@me.com

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru