Kā mēs braucām atlaides lūkoties

14. februāris, 2011

Raksts publicēts laikrakstā “Diena” un portālā “Diena.lv” 2011. gada 14. februārī

Valsts prezidentam dodoties uz Maskavu, publiskajā telpā palaida intrigu – vai ekonomikas ministram Kremlī izdosies sarunāt par 15% lētāku gāzi nākamajam gadam? Parādījās virkne rakstu, cik labi orientēties uz dabasgāzes piegādēm no Krievijas, ka pilnīga aplamība ir sākt ES direktīvas par gāzes tirgu liberalizāciju ieviešanu, padarot infrastruktūru pieejamu arī citiem potenciālajiem piegādātājiem.

Gāzes tirgus liberalizācijas pretinieki baida ar Lietuvas piemēru. Tas, ka Lietuva nepiemēro direktīvas ieviešanas atlikšanu, bet līgums ar Krieviju par monopolstāvokli gāzes piegādē ir līdzīgs kā Latvijā, novedis pie tā, ka Lietuvai nekāda «jaunās cenas formula» ar 15% atlaidi nepienākas… Rēķins vienkāršs: pieņemot, ka iespējami zemākā gāzes cena 2011. gadā ir aptuveni USD 300 par 1000 kubikmetriem, Lietuvas patēriņš ir trīs miljardi kubikmetru gadā un netiek piemērota 15% atlaide, Lietuvas patērētāji pārmaksās par gāzi 130 miljonus dolāru. Atšķirībā no Krievijai draudzīgās Latvijas.

Lietuvieši par šo diskrimināciju ierosinājuši EK pārkāpuma procedūras sākšanu par dominējošā stāvokļa izmantošanu. Vēl pāragri spriest, vai EK konkurences uzraugi ies tik tālu kā pirms dažiem gadiem plašu rezonansi guvušajā uzvarētajā tiesvedībā ar Microsoft. Taču tas ir sākums kopējas Eiropas apziņas veidošanā, ka no ES gāzes tirgus atdalītās Baltijas valstis un Somija atrodas ārkārtīgi specifiskā «kurš pirmais – vista vai ola» situācijā. Proti, Eiropas likuma prasības par gāzes tirgus liberalizāciju var pilnībā neieviest, kamēr tās nav savienotas ar kādu citu ES dalībvalsti, bet kurš gan gribēs investēt starpsavienojumā, ja viņam nebūs nodrošināta piekļuve piegāžu «caurulēm»?

Paliek vēl viens glābiņš – sašķidrinātā gāze, kuras tirgus ir krasi mainījies un mainīsies vēl. Šī radikālā maiņa ļaus izkļūt no enerģētiskās «salas» situācijas, ja vien mums būs pietiekama politiskā griba to paveikt. Sašķidrinātās gāzes garantētās ražošanas apjoms pieaugs no 240 miljardiem kubikmetru 2008. gadā līdz 410 miljardiem 2013. gadā, un tās cena jau tagad kļūst arvien zemāka, salīdzinot ar dabasgāzi. Tas pilnībā maina gadiem ilgi pasniegto teoriju, ka gāzes cena ir nesaraujami saistīta ar naftas cenām, tā pamatojot gāzes cenas pieaugumu.

Simboliski, ka pirms Ziemassvētkiem Eiropā ienāca pirmais sašķidrinātās gāzes kuģis no ASV ar netradicionāli iegūto «slānekļa» gāzi, tā, iespējams, iezīmējot jauna laikmeta sākumu, kad ASV, nevis Krievija kļūs par lielāko gāzes ražotāju pasaulē. ASV slānekļa gāze veido aptuveni 60% no iegūstamajām gāzes rezervēm (šī proporcija var arī palielināties). Daži analītiķi paredz, ka slānekļa gāze ar gadiem kļūs par vadošo pasaules enerģijas avotu, līdz ar to Krievijas un Persijas līča gāzei nebūs tik lielas lomas Eiropas enerģijas apgādē. Wall Street Journal spriež, ka Eiropā varētu būt aptuveni 61 triljons kubikmetru šīs gāzes. Eiropas gadījumā potenciāli izkliedētie slānekļa gāzes ieguves punkti var kalpot par būtisku atspaidu atsevišķu valstu enerģētiskajai neatkarībai.

Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai izmantotu jaunās iespējas, bet pirmām kārtām jārada nepārprotama juridiskā bāze Eiropas gāzes tirgus liberalizācijas likumu pilnīgai ieviešanai, nodrošinot nediskriminējošu pieeju piegādes infrastruktūrai alternatīvajiem piegādātājiem.

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts (ECR – TB/LNNK)

* * * *

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru