ECR grupas Rīgā debatē par finanšu krīzi

24. septembris, 2010

14. – 17. septembrī Rīgā notikušās Eiropas Konservatīvo un Reformistu (ECR) politiskās grupas sanāksmes ietvaros vienā no darba sesijām deputāti diskutēja par finanšu krīzes ietekmi uz Eiropas ekonomiku, kā arī izteica viedokļus par EP Finanšu, Ekonomikas un Sociālās krīzes komitejas (CRIS) sagatavoto vidējā termiņa ziņojumu, kur cita starpā tiek analizēta arī Latvijas kā vissmagāk finanšu krīzes skartās dalībvalsts situācija.

Deputāts Roberts Zīle, kurš ir viens no četriem ECR grupas pārstāvjiem CRIS īpašajā komitejā un ir gatavotā ziņojuma ECR grupas ēnu ziņotājs, Rīgā vēlreiz uzsvēra finanšu krīzes nopietnību un norādīja uz tās radītajām negatīvajām sekām uz Latvijas ekonomiku, kur NKP kritums pēdējos divos gados ir gandrīz 30%, bet bezdarbs joprojām turas 20% līmenī.

Tomēr neskatoties uz finanšu krīzes negatīvo ietekmi, kā arī nepieciešamību pēc visaptveroša ziņojuma, citi ECR grupas deputāti neviennozīmīgi vērtēja franču deputātes no S&D grupas Pervenche Beres sagatavoto dokumentu, kas šobrīd ir nodots deputātu un politisko grupu apspriešanai.

Kay Swinburne (Lielbritānija), kura arī darbojas CRIS komitejā, atgādināja, ka uz Beres ziņojumu ir reaģējušas visas Eiropas Parlamentā esošās politiskās grupas, iesniedzot vairāk kā 1700 labojumus. Līdz ar to ir skaidrs, ka neviena no šīm politiskajām grupām nedos atbalstu ziņojuma tālākai virzīšanai tādā formā, kādā tas ir pašlaik. Vienlaikus vairākas politiskās grupas, tostarp EPP, ir gatavojas piedāvāt savus alternatīvos ziņojuma projektus par finanšu krīzi un ir gaidāmi centieni alternatīvos ziņojumu priekšlikumus savienot ar deputātes Beres dokumentu, tādējādi mēģinot rast plašu grupu vienošanos par pavisam jaunu, sabalansētāku ziņojuma tekstu. Ņemot vērā šos pavērsienus, Kay Swinburne izteica priekšlikumu ECR grupai atbalstīt jauno topošo ziņojumu, un iesniegt tajā atsevišķus labojumus.

 

ECR grupas sēde Rīgā, debates par CRIS komitejas darbu, kā arī par ekonomikas un finanšu krīzi Latvijā


Savukārt čehu parlamentārietis Jan Zahradil bija citās domās par topošo ziņojumu: “Lai arī apvienojot deputātes Beres piedāvāto ziņojuma projektu ar otru piedāvāto tekstu no vairāku politisko grupu puses mēs iegūtu daudz objektīvāku un kopumā labāku ziņojumu, mums jāatceras, ka Eiropas Tautas partijas federālistiskā pieeja nav saskaņā ar mūsu grupas vērtībām. Tāpēc mums nav jācenšas atbalstīt jauno ziņojumu par katru cenu un tikai tāpēc, ka tas būs labāks par sākotnējo priekšlikumu,” tā Zahradil.

Savukārt Lielbritānijas deputāts Ashley Fox izteicās daudz kritiskāk: “Šis ziņojums nav Eiropas Parlamenta interesēs un darbs pie tā nav bijis auglīgs”.

Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, ECR grupas deputāts Malcolm Harbour uzsvēra, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Komisija daudz nopietnāk uztver EP viedokli un tāpēc ir svarīgi to precīzi noformulēt.

Eiropas Parlamenta deputāts Roger Helmer ieteica diskusijas dalībniekiem skatīties uz krīzi nedaudz plašāk un atrast īstos tās iemeslus. “Tā bija ASV prezidentu Džimmija Kārtera un Bila Klintona politika, kas padarīja šo krīzi iespējamu. Kamēr mēs varam kritizēt bankas un citas iestādes krīzes izprovocēšanā, ir jāatceras, ka krīzes galvenie iemesli ir tieši politiski,” uzsvēra Roger Helmer.

 

Visi foto: Ojārs Lūsis

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru