EP Transporta un tūrisma komitejas delegācija Latvijā

14. jūnijs, 2010

Šī gada 2. Jūnijā Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) deputāti Antonio Cancian (EPP, Itālija), Michael Cramer (Greens/EFA, Vācija), Vilja Savisaar (ALDE, Igaunija), Olga Sehnalová (S&D, Čehija), Artur Zasada (EPP, Polija) un Latvijas EP deputāts Roberts Zīle, kā arī TRAN komitejas un politisko grupu padomnieki Rīgā pavadīja intensīvu darba dienu, tiekoties ar virkni Latvijas transporta nozares amatpersonām un uzņēmumu vadītājiem, lai tuvāk iepazītos ar Latvijas un Baltijas valstu reģiona īpašo situāciju transporta jomā, kuru lielā mērā nosaka Baltijas valstu ģeogrāfiskais novietojums.

TRAN komitejas deputāti starptautiskajā lidostā „Rīga”


Ierodoties Rīgā, EP deputāti tikās ar VAS Starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāju Krišjāni Peteru un aviokompānijas airBaltic prezidentu Bertoldu Fliku. Būtiskākās pārrunātās tēmas: ES likumdošanas aviācijas jomā (par aviācijas drošību, aviācijas iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, lidostu un drošības nodevām, kā arī par pasažieru tiesībām) ietekme uz aviācijas pārvadājumu jomu Latvijā un Baltijas reģionā kopumā. Deputāti tika iepazīstināti ar aviokompānijas airBaltic darbību, veiksmīgi attīstot biznesa modeli, kurā savienoti pilna servisa uz zemo cenu pārvadātāja elementi, tāpat tiek veiksmīgi izvēlēti galamērķi  (šobrīd kopumā vairāk kā 70). Tomēr Bertolds Fliks atzina, ka gan finanšu un ekonomikas krīze, gan nesenā vulkānisko pelnu izraisītā gaisa satiksmes paralīze ievērojami ietekmējusi airBaltic  darbību, pie tam gaisa telpas aizvēršana dēļ vulkāna pelniem  notikusi visai nepamatoti, bet aviokompānijas tika atstātas bez jebkādām manevra iespējām – īpaši attiecībā uz pasažieru tiesību nodrošināšanu.
Savukārt Krišjānis Peters iepazīstināja deputātus ar Baltijas valstu lidostu darbību un konkurenci, kā arī reģionam raksturīgo pasažieru plūsmu un struktūru.

TRAN komitejas deputātu tikšanās ar Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu un ministrijas pārstāvjiem


Latvijai būtiskākie jautājumi, ar kuriem deputāts Roberts Zīle un Satiksmes ministrs vēlējās iepazīstināt EP deputātus, bija saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras un kravu pārvadājuma tirgus specifiku, kas ietekmē Latvijas un pārējo Baltijas valstu iespējas ieviest ES likumdošanu par dzelzceļa pārvadājumu tirgus liberalizāciju tā, kā tas ir iespējams pārējās ES daļās. Satiksmes ministrs Gerhards, koncerna “Latvijas Dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs Uģis Magonis un ministrijas speciālisti diskutēja ar deputātiem par uzņēmuma „Latvijas Dzelzceļš” darbību, dzelzceļa pārvadājumu tarifu veidošanos, par dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu un to, kā darbojas kravu tranzīta pārvadājumu koridori, ieskaitot konteineru kravu plūsmu no Baltijas valstīm uz Cantrāl Āzijas reģionu.

Liela daļa sarunas tika veltīta dzelzceļa projekta Rail Baltica jautājumam. Gan EP deputāti, gan Latvijas pārstāvji bija vienisprātis, ka Baltijas reģionam vitāli nepieciešami gan savstarpēji dzelzceļa savienojumi starp valstu galvaspilsētām, gan ar Rietumeiropu.
Roberts Zīle norādīja, ka dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršana faktiski nozīmēs lielāku tirgus kontroli no Krievijas puses, nevis brīvu konkurenci starp ES dzelzceļa kravu operatoriem – kaut vai tāpēc vien, ka nepastāv sliežu savienojumi ar pārējo Eiropu. R. Zīle: „Rail Baltica dzelzceļa ātrākai izbūvei ir arī stratēģisks raksturs, lai konkurētu par dzelzceļa kravu pārvadājumiem Skandināvijas un rietumu – austrumu virzienos. Krievija aprīlī paziņoja par savu ieceri kopīgi ar Slovākiju izveidot Krievijas platuma sliežu savienojumu līdz Bratislavai un Vīnei, tādējādi radot tiešu dzelzceļa savienojumu starp ES valstīm un Krieviju un tālāk ar Āziju, un izvairoties no tehniskajām grūtībām, ko rada dzelzceļa kravu pārcelšana no viena platuma sliedēm uz otrām”.

Attiecībā uz projekta Rail Baltica finansēšanu, šobrīd joprojām saglabājas daudz neskaidrību – joprojām turpinās pētījumi par šaursliežu ātrvilciena izveides izmaksām, ir skaidrs, ka Es līdzfinansējums ir limitēts, arī Latvijas valsts finanšu resursi ir ierobežoti. Projektam būtu grūti piesaistīt līdzekļus caur PPP (privāto un publisko partnerību), jo tas iespējams tikai projektiem, kuri ir pilnībā pamatotu ekonomisko atdevi. Tāpēc Satiksmes ministrs Gerhards un kolēģi uzsvēra EP pārstāvjiem, ka Rail Baltica tālākā virzība atkarīga no Latvijas un kaimiņvalstu politiska un stratēģiska lēmuma par projekta īstenošanu.

Deputāta Mihals Krāmers uzsvēra, ka Baltijas valstu dzelzceļa tīkla savienošana ar pārējo Eiropu ir ļoti būtiska, gan no pasažieru kustības, gan vides un klimata pārmaiņu aspekta. Viņš aicināja dažādo sliežu platuma jautājumu risināt tik pat strikti kā Spānijā – pieņemot konkrētu politisku  lēmumu. Krāmers uzsvara, ka, iespējams, Latvijai nav vajadzīgs īsta ātrvilciena savienojums, bet pietiktu ar vidēja ātruma dzelzceļa kustību, ja tas ir risināms tehniski vienkāršāk.

Otra būtiskākā sarunu tēma bija par garajām mašīnu rindām un robežšķērsošanas problēmām uz ES – Krievijas robežšķēršošanas punktiem (Latvijā galvenokārt Terehova un Grebņeva). Pēc Roberta Zīles ierosinājuma un TRAN komiteja panāca, ka tiek īstenots un no ES budžeta finansēts projekts, ar kuru tiktu izveidotas drošas smago automašīnu stāvvietas uz trijiem ES ārējās robežas  robežpunktiem  uz Latvijas-Krievijas,  Igaunijas-Krievijas  un Somijas-Krievijas  robežas. Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja, ka, diemžēl situācija ar stāvvietas izveidi Terehovas robežpunktā ir sarežģīta, jo nav izdevies atrisināt vairākus jautājumus ar nepieciešamās zemes īpašnieku.

TRAN deputāti iepazīstas ar Rīgas brīvostu.


Pēc Rīgas apmeklējuma EP delegācijas devās tālāk uz Igauniju.

Visi foto (izņemot Rīgas lidostā): Ojārs Lūsis

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru