Les mans Kampf – l’Europe bez peoples*

1. marts, 2010

“Īsāk runājot, “identitāte” ir koncepts, uz kura bāzes nav iespējams uzbūvēt miermīlīgu un plaukstošu sabiedrību. Uz identitāti bazēta sabiedrība ir atstumtības un cīņas sabiedrība. Visbiežāk tā ir sabiedrības pēdējā spazma, kura pārdzīvojusi zenītu un izmisīgi lūkojas pēc atgriešanās slavenajā vai neslavenajā pagātnē. Vispārinot, “identitāte” ir simptoms mūsu nespējai akceptēt pasauli, kāda tā ir.”

Šīs filozofiskās pārdomas par nacionālo identitāti un sabiedrības uzbūvi nepieder kādam komunisma ideju pārņemtam naivistam 20. gadsimta sākumā. Nākamais “domātāja” citāts parāda tā tuvumu mūsdienām:  “Eiropa, kas sastāv no nācijām (Nāciju Eiropa), ir pagātnes relikts. Tā ir Eiropa, kas nav spējīga risināt problēmas. Tā ir Eiropa, kas nespēs spēlēt nozīmīgu lomu multipolārā pasaulē 21. gadsimtā. (..) Nākotnes Eiropa un Eiropas Savienība būs postnacionāla vai neeksistēs nemaz”.

Publikācija De Standaard
Te minētie citāti ir no Eiropas Parlamenta liberāļu grupas (ALDE) vaditāja un bijušā Beļģijas premjerministra un Eiropas Komisijas prezidenta amata kanditāta Gija Verhofštata (Guy Verhofstadt) kaismīgā raksta 24. februārī beļģu laikrakstā “De Standaard”. Verhofštats pirms tam franču Le Monde bija pamācījis franču valdību, kā nedrīkst risināt nacionālas identitātes jautājumus Francijā un saņēmis pelnītu atbildi no Francijas ārlietu ministra Kušnē (Kouchner). Bet nu iekarsis revanšējas, pilnībā atklājot savus politiskos un filozofiskos uzskatus.

“Domātājs” rakstā “sadeva” Johanam Gotfrīdam Herderam ne tikai par nacionālā rakstura glorificēšanu, bet arī par vēlmi no valodas izspiest vārdus ar svešvalodas izcelsmi, tautas dziesmu atgūšanu un atgriešanos pie autentiskuma un nacionālās vēstures. Tas par Herderu. Runājot par tiem, kuri mūsdienās uztur uz identitāti balstītu domāšanu, Verhofstats ir pavisam tiešs – “20.gadsimts mums parādīja, ka galīgās sekas no domāšanas, kas balstīta uz identitāti, ir gāzes kameras Aušvicā!!!”

Tik tālu nu esam. Visiem, kuri mēģināja uzturēt nacionālo ideju okupācijas laikā Latvijā, kuri centās neļaut izkaust latviešu valodu no publiskās telpas, svinēja aizliegtos Jāņus, dziedāja un dzied tautas dziesmas, valkāja un valkā tautas tērpus, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu un tiem, kuri vēlas to visu redzēt arī nākotnē, ir uzlikts zīmogs – jūs īstenībā esat tādi paši kā nacisti, un jums nav vietas nākotnes Eiropā!

Ko Verhofstats piedāvā nacionālās identitātes vietā? Šo to viņš ir pierādījis darbos – desmit gadus premjerējot Beļģijā, viņam izdevies panākt, ka tai bez alus, futbola izlases un karaļa vispār nav nekādas identitātes, turklāt, šī valsts nesen pārdzīvoja dziļu sadalīšanās krīzi.

Vadoties no Verhofstata rakstītā, iedomāsimies, kāda izskatās viņa ideālā nākotnes Eiropa: valstis vairs nepastāv; valodā, kurā runā eiropieši, ir visdažādāko valodu vārdi; tautas tērpi un tautas mūzika nav pat etnogrāfiskajos muzejos (jo tie atgādina par identitāti); tautas svētki vairs nepastāv, jo nekur vienkopus vairs nedzīvo tik daudz cilvēku, kuriem tie būtu nozīmīgi – īsteni eiropieši dzīvo visur un vienlaikus nekur. Varbūt liberāļa acīs nepastāv arī ģimene, jo tai arī piemīt zināms sakars ar identitāti. Katrā ziņā, nākotnes postnacionālās Eiropas ainu, kas “drosmīgi konkurē multipolārā pasaulē”, katrs var iztēloties pats.

Taču satraucošais visā ir tas, ka Verhofstata vadītā politiskā grupa – liberāļi – ir trešā ietekmīgākā Eiropā un viņu pozīcija daudzos būtiskos politiskos jautājumos ir izšķiroša. Un tāpēc viņa odiozie izteikumi nav tik maznozīmīgi, kā gribētos.

* Vairāku Eiropas valodu brīvs sajaukums ar domu – “Mana cīņa – Eiropa bez tautām!”

Blogā minēto rakstu pilnu tekstu lasiet te:

De Standaard publikācija angļu valodā
Le Monde latviešu valodā
Le Monde publiskācija angļu valodā

Atslēgvārdi: ,

2 Komentāri “Les mans Kampf – l’Europe bez peoples*”

  1. heh saka:

    “izdevies panākt, ka tai bez alus, futbola izlases un karaļa vispār nav nekādas identitātes”

    Atgadina Latviju.

    Mums pedejos gados ari iezimejusas lidzigas tendences.

    Tik vien paliks beigas, ka Rigas Dinamo un Uzvaras piemineklis. Ne sis ne tas. Un pirmie, kam sada “nekada” valsts nebus vajadziga, bus pasi latviesi.

    P.S.
    Ar bazam gaidu, kad pienaks bridis kadam “multikulturalistam” “tautu draudzibas varda” pieprasit Latviesu dziesmu un deju svetku programma ietvert chastushkas vai kazachoku.

  2. abc saka:

    Skaidrs, kāpēc ietekmīgi, jo kur lielāka nauda tur lielākā ietekme. Kā pierādījums tam ir tieši viņu filosofijā un tā sludināšanā. Patēriņam un naudas apgrozībai ir bīstama ciešas, stabilas, plānveidīgas ģimenes veidošana, kur “es esmu mana ģimene” ir spēcīga katra ģimenes locekļa identitāte (viena no). Un tas pats ir par nācijas identitāti, ja latvieši veidotu spēcīgu identitāti, tad nepirktu tik daudz citu valstu produkciju un nekas atlektu tā beļģa naudas devējiem. Jo būtu valdība un aktīvs lobijs par labu Latvijai izveidojuši pamatus lētākām mūsu pašu mēbelēm, nekā kādas Eiropas Savienības firmas mēbeles, kas vairumā ražotas Latvijā, no Latvijā cirstā koka, izvestas tonnām un tad Latvijas veikaliem iepērkot piedāvājumam….Tāpat ar piena produktiem, latviešu produkcija dārgāka, nekā no leišiem vestais (ievēro- ceļa izmaksu atšķirības) utt. Nebūtu tāds absurds, ka lauksaimniecības zemes īpašniekam būtu izdevīgāk neizmantot zemi, saņemot kompensāciju, nekā iznomāt apstrādātājam. Beļģa kungs aizmirsis pateikt, kā sauks jauno identitāti, jo identitāte vienmēr ir, kamēr cilvēks elpo, izvēle un motivācija izriet tieši no identitātes. ..spirit of adventure.
    īsāk sakot sacepos, un redzu, ka beļģim ir tāda pati filosofija par ko Soross arī sen sarakstījis savā grāmatā. Nu tā atklāti, lecīgi pasaka, kur viņi mūs vedīs (visas tautas) un mēs neko nevarēsim padarīt. Bet jautājums, vai tiešām?

Atstājiet komentāru