Davosa, Zatlers un eiro

4. februāris, 2010

Diskusiju Davosā ar Yves Leterme, George A. Papandreou, Jose Luis Rodriguez Zapatero, Jean-Claude Trichet, Valda Zatlera, Robin Niblett līdzdalību jebkurš var noskatīties te!

“Mana valsts krasi samazinās budžeta deficītu, un dažu gadu laikā mēs uz pusi samazināsim uzkrāto valsts parādu. Mēs vairs nemānisimies ar statistisko informāciju, kā to darījām iepriekš, jo eiro ieviešanas kritēriji laiku laikos ir neapšaubāmi, īpaši tādām mazām valstīm kā manējā. Tāpēc mēs pašlaik neesam cienīgi atrasties eiro zonā! Tikai tad, kad visu izpildīsim, mēs paprasīsimies atpakaļ. Citādi mūsu lielajām brāļu valstīm Savienībā un šiem mazajiem censoņiem, kuri vēl tikai būs šajā klubā, šis slogs būs parāk smags, bet pats Klubs būs degradēts,“ gandrīz gribēja pateikt kāds eurozonas valsts vadītājs, kad vienā paneļdiskusijā ar mūsu valsts Prezidentu Davosas sammitā nokaunējās, sadzirdēja, cik latvieši ir apņēmīgi visus iero ieviešanas kritērijus izpildīt paši, nevienam ne tikai neko neprasot, bet pat nemēģinot diskutēt par tematu.

… Grieķijas, starp citu, eirozonas valsts vadītājs neko no iepriekšminētā nepatieca.. diemžēl ko ļoti līdzīgu teica Valdis Zatlers… Latvijas prezidenta apņēmība bija nelokāma pat neskatoties uz to, ka diskusijas moderators gandrīz teica priekšā ko citu: vai šie eirozonas kritēriji nebija domāti citam laikam un citām valstīm?

Minētais eirozonas valsts vadītājs to nepateica. Viņš nevēlējās kļūt par alpīnistu varoni, kas kā pēdējais karājoties sasaistē virs bezdibeņa, nogriež sasaites virvi, lai pārejiem būtu cerības izglābties. Tā vietā premjers pārgāja uzbrukumā. Viņš atgādināja, ka vēl pirms gada, kad viņš bija opozīcijā, Eiropas Komisijas prezidentam Barozu esot teicis, ka eirozonas valstu fiskālo stimulu apjomu nekontrolēta pieaugums ir nepieļaujams. Tieši tā arī viņa valsts, cenšoties konkurēt, nokļuva ārkārtīgi lielā budžeta deficītā.

Kādēļ to salīdzinu? Tādēļ, ka, mazākais, vismaz diskusijai par Māstrihtas kritērijiem to piemērošanu, ir. Ja Grieķija pārsniegs uzkrātā valsts parāda līmeņa kritēriju vairāk nekā divas reizes (125% no IKP pret 60% , kas ir kritērijs), to nebūs iespējams izpildīt pat pie optimistiskākā scenārijā nākamajā desmitgadē. 20 no 27 (!) ES dalībvalstīm šobrīd atrodas Excessive Deficit Procedure statusā jeb, vienkāršoti runājot, šo valstu budžeta deficīti šobrīd jau ir lielāki par 3% no IKP. Itālija un Beļģija plāno savu budžetu Māstrihtes kritērijos “ierāmēt” atpakaļ 2012. gadā, bet Lielbritānija – 2014./15. gadā, par Grieķiju pat nedomājot.

Tad atceros, kā Vaira Vīķe-Freiberga, kā viņa pati vēlāk teica, “cīnījās kā lauvene ar zobiem un nagiem”, aizstāvot Latvijas sākotnēji vajās iepējas kļūt par ES un NATO dalībvalstīm reizē ar kaimiņiem. Gribētos redzēt ko līdzīgu arī tagad. “Nodzīt” budžeta deficītu līdz 3% varētu jau šogad, tikai tad bezdarbs nebūtu viss 23%, kā pašlaiak, bet gan virs 50% un dzīves līmenī Eiropā mēs apsteigtu vairs tikai Moldāviju.

Tāpēc, noskatoties Davosas diskusiju – Pārdomas par eiro – man ir divas atziņas. Žēl, ka mūsu Valsts Pirmā amatpersona nemēģina uzturēt diskusiju par acīmredzamu problēmu (vēl jo vairāk, ka šajā sammitā uzstājās arī eksperti, kas diezgan kritiski vērtēja eiro pastāvēšanu). Mēs varam gatavoties vismaz trīs gadus konkurēt šajā finanšu un ekonomikas situācijā ar eirozonas kaimiņu – Igauniju. Bet Atēnas cīnīsies. Atēnas vēsturiski ir pārdzīvojuši 404 gadus pirms mūsu ēras Trīsdesmit Tirānus, kas bija atsūtīti tās pārvaldīt no iekarotāju Spartas. To pārvalde pēc gada izdisa. Un kā nesen rakstīja FT, pat, ja tagad uz Atēnam tiks atsūtīti Trīsdesmit T… no eirozonas pārvaldīt valsts finanses, tad tomēr pamats domāt, ka demokrātijas šūpulis būs dzīvotspējīgāks, kā tās finanšu uzraugi.


Atslēgvārdi: , ,

Viens komentārs “Davosa, Zatlers un eiro”

  1. […] neizdevīga, un mums visiem spēkiem būtu jācīnās par iespēju tikt uzņemtiem vienlaikus (manu viedokli par iespējām diskutēt par Māstrihtes kritēriju maiņu var lasīt te). Taču  Igaunijas vienas pievienošanās eiro zonai ir mums labāka par stopkrāna noraušanu […]

Atstājiet komentāru