Devalvējot savu ekonomiku, palīdzam kaimiņiem un Eiropas finanšu runasvīriem

16. decembris, 2009

Strasbūra, 16. decembris: Vakar Eiropas Parlamentā notika debates par ekonomikas atjaunošanu Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Apspriežot ar Ekonomikas un finanšu komisāru Hoakinu Almuniju ekonomikas lejupslīdi un krīzes sekas Centrālās un Austrumeiropas valstīs, EP Deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, ECR) uzsvēra, ka, nepieļaujot “defaultu” un saglabājot stingro valūtas kursu, Latvija ir ievērojami devalvējusi savu ekonomiku, bet īstenībā ir palīdzējusi kaimiņiem igauņiem ieviest eiro jau 2011.gadā.

Dīvainākais ir tas, ka Eiropas monetārai savienībai šāds Igaunijas piemērs ir pat vitāli nepieciešams, jo tas it kā parāda, ka Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai strādā pat krīzes laikā. “Nav tā, ka mēs nepriecātos par igauņiem, taču mūsu upuris, izpērkot otro lielāko Latvijas komercbanku, bija zināms solidaritātes solis, lai neiegrūstu nelaimē arī kaimiņus un agresīvos investorus. Tāpēc mēs gribam redzēt solidaritāti arī no Eiropas finanšu politikas veidotāju puses, kā, piemēram,  barjeras latiņas pazemināšanu ieejai Eiro zonā”.

R. Zīle norādīja kolēģiem: “Baltijas valstu piemērs pierāda, ka esam vienā laivā – Skandināvijas banku dzīšanās pēc tirgus daļas un augstas peļņas Baltijas valstī praktiski izspieda mūsu nacionālo valūtu no kredītu, jo īpaši mājokļu hipotekāro kredītu tirgus. Pie fiksētā vai šaurā koridora nacionālās valūtas kursa, kā arī civiltiesiski ļoti augstas kredītņēmēju atbildības aizdevējiem viss valūtas risks pārmaksātā ķīlas vērtībā ir palicis uz kredītņēmēju pleciem”.

Deputāts atgādināja, ka 2008.g. nogalē saspringtās sarunās starp Latvijas valdību, Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas valdību, tika nolemts tikai par Latvijas nodokļu maksātāju naudu vien izpirkt otro lielāko komercbanku Latvijā un noturēt stipru nacionālās valūtas kursu.

“Tādējādi, mēs latvieši, uz daudziem gadiem zaudējot savus ienākumus, konkurētspēju un arī sabiedrības kvalitāti, izglābām Skandināvu un citu investoru banku sektoru, iespējams, ne tikai Baltijas valstīs”, Eiropas Komisijai norādīja R. Zīle, “Jo “domino kauliņu efekts” bankas bankrota gadījumā tālu pārsniegtu Latvijas robežas un aizveltos līdz pat Skandināvu pensiju fondiem kā banku akcionāriem. Jā, EK un SVF mums palīdzēja finansēt šo izvēli, taču tagad lauvas tiesa no šī aizņēmuma aiziet banku sektora stabilizācijai”.

R. Zīle: “Politiķiem Latvijā bija jāizdara tik “nāvējoši” lēmumi, kas vairumam “veco” Eiropas valstu kolēģiem nerādītos par visšausmīgākajos murgos. Taču mūsu spēkos nav iespēju noņemt privātā parāda valūtas riskus saviem pilsoņiem. Un mēs negribam huligāniski uzvesties, vienpusēji ieviešot eiro vai to palaižot apritē paralēli nacionālajai valūtai. Taču mūsu demogrāfiski novecojošās sabiedrības mērķis nevar būt gadiem ilgi katru otro nopelnīto latu samainīt uz eiro un atdot bankām, un vakara lūgsnās pielūgt, lai tik lats noturas pret eiro”.

Papildu informācija:

Ance Gulbe (ECR grupas administratore)
ance.gulbe@europarl.europa.eu
telefons: + 32 2 28 42714
gsm: + 32 486 936 955

Guna Zaķe – Baltā (deputāta R. Zīles asistente)
guna.zake-balta@europarl.europa.eu
telefons:
+ 32 2 2847224 (Briselē)
+ 33 3 88177224 (Strasbūrā)
gsm: + 32 484925924
gsm: + 371 29127433
fakss:
+ 32 2 2849224 (Briselē)
+ 33 3 88179224 (Strasbūrā)

Atslēgvārdi: , ,

Atstājiet komentāru