ECR atbalsta Barozzu kandidatūru

9. septembris, 2009

Brisele, 9.septembris: Eiropas Konservatīvo un Reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barozzu izteikusi savu atbalstu atkārtotai viņa kandidatūrai uz šo posteni. Deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) norādīja, ka, lai gan Ž.M.Barozzu paustie plāni par ES iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un drošas energoapgādes veicināšanu ir Latvijai aktuāli, tomēr ir vēlama ambiciozāka EK priekšsēdētāja pieeja Eiro zonas ātrākai paplašināšanai ES dalībvalstīs, kuras tur stabilus valūtas kursus.

Prezidents Ž.M.Barozzu ir piedāvājis savu programmu nākamās Eiropas Komisijas piecu gadu darbībai, kas paredz stiprināt Eiropu kā spēcīgu reģionu globālā pasaulē, lai tā kļūtu par līderi klimata pārmaiņu apkarošanas un energoapgādes drošības, kā arī pasaules finanšu tirgu pārraudzības un regulēšanas lietās. “Šīs ir jomas, kurās esošās problēmas nav iespējams risināt atsevišķām dalībvalstīm, bet tas ir jādara kopējiem spēkiem, tāpēc ir svarīgi, lai jaunā Eiropas Komisija virzītu savu darbību uz šiem globālajiem mērķiem”, norāda Roberts Zīle.

R.Zīle norādīja Ž.M.Barozzu uz nepieciešamību paātrināt eiro ieviešanu Austrumeiropas valstīs, pārskatot vai elastīgāk piemērojot Māstrihtas kritērijus, jo inflācijas līmeņa kritērijs šobrīd tiek izpildīts visās šajās valstīs, kamēr budžeta deficīta līmenis nav izpildāms nevienā jaunajā ES dalībvalstī un arī puse no vecajām dalībvalstīm šobrīd to nespēj izpildīt: Spānijā budžeta deficīts ir virs 10 %, bet Francijā – virs 8 %. „Tāpēc Eiro zonas paplašināšana šobrīd nevar notikt, mehāniski un birokrātiski piemērojot Māstrihtas kritērijus”, ir pārliecināta deputāts.

“Saprotams, ka Eiropas Komisija nevar grozīt Māstrihtas līgumu, tomēr EK prezidentam būtu apņēmīgāk jāizvirza mērķis panākt Māstrihtas kritēriju pārskatīšanu vai to elastīgāku piemērošanu, ja jau reiz Ž.M.Barozzu piedāvā ambiciozus mērķus ES ekonomikas atveseļošanai. Pie tam attiecībā uz Lisabonas līguma ratifikāciju EK prezidents neietur tik politiski neitrālu pozīciju, tāpēc viņa uzsvērtā neitralitāte Māstrihtas kritēriju sakarā sarūgtina, ” norāda Roberts Zīle.

Būtiski, ka viens no Ž.M.Barozzu uzstādījumiem ir ES vienotā tirgus saglabāšana un nostiprināšana, lai nepieļautu ekonomiskas krīzes radītu kārdinājumu dalībvalstīm pievērsties protekcionisma pasākumiem savu iekšējo tirgu aizsardzībai. “Es pozitīvi vērtēju Ž.M.Barozzu programmā pausto mērķi iekustināt ES iekšējo tirgu,” atzīst deputāts.

R.Zīle piekrīt, ka esošā Eiropas Komisija un Ž.M.Barozzu ir bijis stingrs sarunās ar Krieviju un citām trešajām valstīm, gan, piemēram, Ukrainas un Krievijas gāzes konflikta gadījumā, gan attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. “EK prezidents šajās sarunās var būt daudz brīvāks nekā dalībvalstu valdību vadītāji. Tas norāda, ka Lisabonas līgumā paredzētā kopējā ES ārējā politika, kas nodrošinātu lielāku saskaņotību ES ārējās darbībās, var būt pietiekami efektīva un Latvijai izdevīga” piebilst deputāts.

Attiecībā uz pārmetumiem par pārlieku lielo birokrātiju Eiropas Komisijas darbībā Ž.M.Barozzu deputātiem norādīja, ka bieži vien 27 dalībvalstu birokrātijas vairo birokrātiju Briselē, jo tieši dalībvalstis ir tās, kas nepiekrīt atteikties no pārlieku liela ES regulējuma. Tā tas, piemēram, bijis gurķu u. c. dārzeņu lieluma un formas noteikšanas gadījumā. R. Zīle: “EK prezidents redz šo robežu, cik tālu var sniegties ES noteikumi un ir apņēmies ieviest gudru pārvaldību”.

ECR grupa norādījusi: “Lai gan nepiekrītam it visiem Ž.M.Barozzu plāniem, šobrīd viņš ir nopietnākais kandidāts. Tagad viņa uzdevums ir izveidot to centriski labējo partiju koalīciju, kuras vēlas, lai Eiropa koncentrētos uz to jautājumu risināšanu, kur tā var panākt rezultātus: enerģijas piegādes drošība, ekonomikas krīzes pārvarēšana, vides jautājumi un ES attiecības ar tās kaimiņiem, taču savā darbā vienlaikus respektējot nacionālu valstu suverenitāti”.

Pagājušā nedēļā Žozē Manuela Barozzu kandidatūra tika atkārtoti izvirzīta uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni. Paredzēts, ka balsojums par EK prezidenta apstiprināšanu notiks Eiropas Parlamenta plenārsesijā 14. – 17.septembrī Strasbūrā.

Atslēgvārdi: ,

Atstājiet komentāru